Parīzes miera līgumi (1947)

Parīzes miera līgumi (franču: Traités de Paris) ir kopējs nosaukums vairākiem starp Otrā pasaules karā uzvarējušajiem Sabiedrotajiem un zaudējušajām nacistiskās Vācijas sabiedrotajām Ass valstīm Parīzē 1947. gada 10. februārī parakstītiem miera līgumiem. Atsevišķi līgumi tika parakstīti ar Itāliju, Rumāniju, Ungāriju, Bulgāriju un Somiju. Līgumu mērķis bija noteikt kara beigu nosacījumus un veikt teritoriālas izmaiņas, kā arī risināt citas kara izraisītas problēmas. Tie paredzēja arī kara reparāciju maksājumus un sakauto valstu demilitarizāciju.

Līgumu galvenie noteikumi:

Itālija zaudēja teritorijas (piemēram, Dalmāciju, Istriju) un kolonijas (piemēram, Itālijas Austrumāfriku) un bija spiesta samaksāt 360 000 000 ASV dolāru lielas kara reparācijas Dienvidslāvijai, Grieķijai, PSRS, Etiopijai un Albānijai.
Rumānijai jāatdod Besarābija un Ziemeļbukovina PSRS un jāsamaksā tai kara reparācijas 300 000 000 ASV dolāru apmērā.
Ungārijai jāatdod Piekarpatu Rutēnija PSRS un Ziemeļtransilvānija Rumānijai un jāsamaksā 300 000 000 ASV dolāru kara reparācijas PSRS, Čehoslovākijai un Dienvidslāvijai.
Bulgārijai jāatdod Vardaras Maķedonija Dienvidslāvijai, bet Rietumtrāķiju, Austrummaķedoniju un Trāķiju — Grieķijai, bet tā drīkstēja paturēt Rumānijai 1940. gadā atņemto Dienviddobrudžu, kā arī jāsamaksā 70 000,000 ASV dolāru kara reparācijas Grieķijai un Dienvidslāvijai.
Somija jāatdod Petsamo PSRS un jāsamaksā tai kara reparācijas 300 000 000 ASV dolāru apmērā.

Parīzes miera līgumi nerisināja 1939. gadā noslēgtā Molotova—Ribentropa pakta sekas, saskaņā ar kura slepenajiem papildprotokoliem PSRS un nacistiskā Vācija bija sadalījusi Poliju, PSRS okupējusi Baltijas valstis, iekarojusi Karēliju un Rumānijai atņēmusi Besarābiju un Ziemeļbukovinu.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Parīzes miera līgumi.