Paradoksālā varde
| Paradoksālā varde Pseudis paradoxa (Linnaeus), 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Abinieki (Amphibia) |
| Kārta | Bezastainie abinieki (Anura) |
| Dzimta | Kokvaržu dzimta (Hylidae) |
| Apakšdzimta | Kokvaržu apakšdzimta (Hylinae) |
| Ģints | Ūdensvardes (Pseudis) |
| Suga | Paradoksālā varde (Pseudis paradoxa) |
 Paradoksālā varde Vikikrātuvē | |
Paradoksālā varde (Pseudis paradoxa) ir kokvaržu dzimtas abinieks, kas mīt Dienvidamerikā. Ārēji tā līdzinās parastai vardei, taču tās kurkuļi ir gandrīz četras reizes lielāki par vecākiem. Attīstoties tie pamazām kļūst mazāki.
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sastopama no Argentīnas ziemeļiem līdz Venecuēlai un Trinidādas salai, ieskaitot Amazones baseinu. Tā mājo arī Kolumbijā, Gajānā, Gviānā, Surinamā, Bolīvijas ziemeļos un Peru dienvidaustrumos. Tā ir vienīgā ūdensvaržu ģints (Pseudis) suga, kas sastopama arī uz rietumiem no Andu kalniem.[1]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pieaugušas vardes garums ir 4,5 - 7,5 cm.[2] Galva neliela, salīdzinot ar ķermeni, purns īss, acis lielas, izvalbītas, āda gluda gan uz muguras, gan pavēderē.[2] Pakaļkājas lielas, starp pirkstiem peldplēve. Katram pirkstam ir papildsegments, kas ļauj brīvāk kustēties. Priekškāju pirksti brīvi. Mugura zaļa, ar tumši zaļām un olīvkrāsas joslām, pavēdere gaiša ar brīniem raibumiem un līnijām.[2]
Paradoksālās vardes kurkuļi ir apmēram četras reizes lielāki nekā tā vecāki.[2] Salīdzinoši milzīgais kurkulis var sasniegt 25 cm garumu. Šādi to grāmatā "Trīs biļetes līdz Edvenčerai" apraksta Džeralds Darels:
"Lielie kurkuļi bija pelēkzaļi, punktoti. Astes malas caurspīdīgas kā apsarmojis stikls, biezlūpainā mute jocīgi piepūsta, it kā kurkuļi mums caur stiklu sūtītu gaisa skūpstus... Šie kurkuļi bija gluži parasti, bet satriecošas un neticamas likās milzum lielās ķermeņa proporcijas, kas vedināja domāt, ka redzētais ir sapnis, nevis īstenība".
Kad biologi Dienvidamerikā atklāja paradoksālo vardi, viņi domāja, ka vardes ir kurkuļu mazuļi un ar laiku tās pieaug par milzu kurkuļiem. Vēlāk biologi saprata, ka kurkuļi ir varžu mazuļi, bet nespēja izskaidrot šo dabas fenomenu.[3] Citi savukārt uzskatīja, ka paradoksālā varde un tās kurkulis ir divas dažādas sugas. Tikai audzēšana nebrīvē pierādīja, ka tās ir vienas un tās pašas sugas divas attīstības stadijas.
Dzīvesveids
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Izņemot pārošanās laiku, paradoksālās vardes dzīvo pa vienai. Uzturas gandrīz tikai ūdenī. Tā barojas ūdenī, tur arī vairojas un atpūšas, sauszemē izrāpjas izņemuma gadījumos. Parasti paradoksālā varde peld, bet, kad tā atpūšas, virs ūdens redzamas tikai viņas lielās acis un deguna atveres.
Dabiskā vide ir stāvoši ūdeņi, kuros ir bagātīga veģetācija. Sajutusi vismazākās briesmas, zibenīgi pazūd zem ūdens un noslēpjas ūdensaugos. Trinidādā un Amazones baseinā, grūti pieejamos purvainos apgabalos, tālu no cilvēku mītnēm šīs vardes dzīvo lielā skaitā. Aktīvas gan dienā, gan naktī.[2] Vairošanās parasti saistīta ar pēkšņām lietavām.[2]
Barošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielie kurkuļi barojas galvenokārt ar augiem. Pieaugušas vardes ēd arī sīkos ūdens dzīvniekus, kurus izbiedē ūdenskrātuves apakšējā slānī. Neparasti, ka iekšējie pirksti līdzinās rokas īkšķiem, varde tos arī izmanto līdzīgi. Garām peldošo upuri viņa ar priekškājām saķer kā ar rokām.
Kurkuļiem vajag krietni vairāk barības nekā pieaugušām vardēm. Tāpat kā citu kāpuru, arī viņu vienīgais uzdevums ir ēst un uzkrāt pēc iespējas vairāk enerģijas, lai pārvērstos pieaugušā vardē. Ar saviem ragvielas zobiem paradoksālās vardes kurkuļi nolasa aļģes no akmeņiem un ūdensaugiem. Viņi var sagremot katru auga šķiedru, jo ir apveltīti ar pagarinātu zarnu traktu. Pieaugušām vardēm zarnu trakts ir īsāks, jo nepieciešams mazāk pūļu, lai sagremotu sīkos dzīvniekus, kas ir viņu ēdienkartes galvenā sastāvdaļa.
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vairākums varžu sugu savus ikrus ietin īpašā recekļainā vielā. No ikriem izšķiļas mazi kāpuri, kas dzīvo ūdenī un ko sauc par kurkuļiem. Tālāk attīstoties, kurkuļiem izaug plaušas un ekstremitātes, nokrīt aste. Pamazām viņi pārvēršas par pieaugušām vardēm, kuras ir lielākas nekā kāpurs.
Paradoksālā varde attīstās tādā pašā veidā, taču sava auguma apogeju sasniedz kāpura stadijā. Kad kurkulēns izšķiļas no apaugļota ikra, tas izskatās gluži parasts — apaļš, ar garu asti, taču aug nenormāli ātri. Izaudzis līdz pat 25 centimetriem garš, tas ir gandrīz tikpat liels kā siļķe. Pārvēršanās procesā kurkulis zaudē žaunas un viņam attīstās plaušas. Vienlaikus aug arī ekstremitātes, ieapaļās formas pārveidojas vardēm tipiskā, stūrainā ķermenī ar platu galvu un izvalbītām acīm. Īsāka paliek arī aste, un kurkulis dienu no dienas nevis aug, bet kļūst arvien mazāks. Kurkulis kopumā attīstās 4 mēnešus.[3]
Aizsardzība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nav tieši apdraudēta suga, jo dzīvo grūti pieejamos apvidos. Daudzām populācijām briesmas var sagādāt mežu iznīcināšana.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Pseudis paradoxa (Linnaeus, 1758)
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Amphibiaweb: Pseudis paradoxa
- ↑ 3,0 3,1 «Pseudis Paradoxa – The Paradoxical Frog That Shrinks as It Grows». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 18. martā. Skatīts: 2015. gada 30. martā.