Paramaribo sākotnēji atradās Amerikas pamatiedzīvotāju ciems. Ap 1640. gadu šajā vietā apmetni izveidoja Francijas Karalistes kolonisti. 1651. gadā kolonija nonāca Britu impērijas sastāvā. 1667. gadā Paramaribo un pārējā Surinama kļuva par daļu no Nīderlandes Karalistes. 1975. gadā Surinama ieguva neatkarību un Paramaribo kļuva par jaunās valsts galvaspilsētu.
Paramaribo ir attīstīta krāsu, margarīna, cementa un alus ražošana.[3] Pilsētas saimniecībā nozīmīga loma ir ostai, jo tā saistīta ar preču eksportu un importu. Attīstīta garneļu zveja, kuras pēc tam transportē tālāk uz Ziemeļamerikas valstīm. Nozīmīgs ienākumu avots ir arī tūrisms.