Parastais kadiķis
| Parastais kadiķis Juniperus communis (L., 1753) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Kailsēkļi (Pinophyta) |
| Klase | Skujkoku klase (Pinopsida) |
| Rinda | Priežu rinda (Pinales) |
| Dzimta | Ciprešu dzimta (Cupressaceae) |
| Ģints | Kadiķis (Juniperus) |
| Suga | Parastais kadiķis (J. communis) |
 Parastais kadiķis Vikikrātuvē | |
Parastais kadiķis (Juniperus communis), arī Zviedrijas kadiķis, paeglis, ērcis (Ziemeļkurzemē) ir vienmājas skujkoks. Latvijā visbiežāk sastopams kā krūms, retāk kā koks. Kadiķi labi aug saulainās vietās, tie ir sausumizturīgi un nav prasīgi augsnes izvēlē. Kadiķi aug gan klajumā, gan pamežā. Priežu mežos, virsājos, sausos pauguros redzami īpatnēji, piramidālie, cilindriskie kadiķu vainagi. Skujas ir sīkas, adatveida, sakārtotas mieturos pa trim.
Kadiķiem sēklas atrodas čiekurogā. Sākumā čiekuroga ir zaļa, bet, kad nogatavojas, kļūst sarkanbrūna vai melna.
Skujas un sēklas satur daudz ēterisko eļļu un ir bagātas fitoncīdiem. Čiekurogas izmanto gan ārstniecībā, gan kulinārijā.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mūžzaļš neliels (līdz 10 m) skujkoks vai krūms. Stumbri stāvi, rievaini. Miza pelēki brūna. Koksne iebrūna, smaržīga, cieta. Vainags parasti cilindrisks vai konisks. Skujas adatveida pa 3 mieturos, saglabājas pie koka ap 5 gadus. Zied aprīlī un maijā. Vīrišķie ziedi dzelteni, sievišķie zaļi. Auglis — aromātiska čiekuroga, no sākuma zaļa, kas nogatavojusies zili melna.
Ķīmiskais sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kadiķu čiekurogas satur ēterisko eļļu (0,2-2%), kurā konstatēti 17 monoterpēni, 24 seskviterpēni — kamfēns, limonēns, mircēns, elemēns, humulēns, kariofilēns, pinēni, terpineols-4, kadinēns u.c. Bez ēteriskās eļļas čiekurogās ir invertcukurs (līdz 30-40%), miecvielas, sveķi, sveķskābes, flavonoīdi, eļļa, organiskās skābes u.c.
Biotopi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Parastais kadiķis aug purvos un sausās vietās, skujkoku mežos, mežmalās.
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Parastais kadiķis ir Eiropā ļoti plaši izplatīta suga, aug arī Āzijā, Ziemeļamerikā un dažviet Ziemeļāfrikā.[1] Latvijā savvaļā aug varietāte Juniperus communis var. suecica — Zviedrijas kadiķis. Dzīves ilgums līdz 600 gadiem.[2]
Kaitēkļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kadiķu zaru brūnēšanu var izraisīt Phomopsis juniperova un Gymnosporangium dzimtes sēnītes. Parasti šīs sēnītes izraisa tikai vizuālu defektu un pašu augu neapdraud, ja laicīgi tiek izgriezti. Sēnīšu veicinošie faktori ir pārāk slikta augsnes drenāža, mitrums un vēja trūkums. Mazākā mērā kadiķi var bojāt arī kukaiņi — Argyresthia thuiella un Phyllosticta thujae.[3]
Dižkoki Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Auziņu paeglis, apkārtmērs ap 1,3 m (2006)
- Rietekļa kadiķis, apkārtmērs ir 2,8 m, augsts 9,5 m (2002)
- Labzdeņu kadiķis, apkārtmērs ir 1,9 m, augsts 9 m (1999)
- Neteiču paeglis, apkārtmērs ir 1,6 m, augsts 10m (2017)[4]
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Artūrs Mauriņš, Andris Zvirgzds. Dendroloģija. Rīga, 2006, 85.—87. lpp. ISBN 9984-802-21-3
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Izplatība
- ↑ .DJVU Губанов И. А. и др. Дикорастущие полезные растения СССР Arhivēts 2022. gada 20. martā, Wayback Machine vietnē. / отв. ред. Т. А. Работнов. — М.: Мысль, 1976. — С. 44—45. — 360 с.
- ↑ «Juniperus scopulorum 'Blue Arrow' - Klinškalnu kadiķis. Slimības un kaitēkļi».
- ↑ Guntis Eniņš. Koki mājas nepamet. Rīga : Latvijas Mediji, 2017. 106., 107. lpp. ISBN 9789934154249.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Parastais kadiķis |
|