Pastorāle

Fransuā Bušē, "Rudens pastorāle", 1749, audekls, eļļa, 259,5 x 198,6cm, Londona, Vollesa kolekcijas muzejs

Pastorāle ir sadzīves žanra paveids, kurš mākslas darbos tiek attēlots kā idealizēta lauku ainava ar idillisku un šķietami bezrūpīgu ganu un dzīvnieku dzīves attēlojumu, dažreiz sižetā iesaistot arī sengrieķu meža dievības.

Idealizētu pastorālu ainavu pirmsākumi ir atrodami helēņu kultūrā Senās Grieķijas civilizācijā, kā arī Senajā Romā gleznojumos uz sienām. Renesanses laikā atdzima interese par pastorāli Itālijā, kur iedvesmojās no itāļu dzejnieka Jakopo Sannazaro aprakstiem viņa darbā "Arkādija", kas ir pirmā poēma — pastorāle dzejā. Viens no šī žanra aizsācējiem un iedvesmotājiem tajā laikā bijis gleznotājs Džordžone un viņa darbs "Pastorālais koncerts". Vēlāk, 17. — 18. gadsimtā Francijā, kas ir uzskatāms par pastorāles kā žanra uzplaukuma laiku un vietu, tai bija pievērsušies vairāki franču mākslinieki, kuru vidū ir minami Nikolā Pusēns, Klods Lorēns un Antuāns Vato.

Pastorāle kā žanrs ir saistīts ar sadzīves žanru un ainavas žanru.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pastorāle.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)