Pauls Šuberts
Pauls Šuberts | |
---|---|
Galvenā informācija | |
Dzimis |
1884. gada 20. martā Zaļenieku pagasts, Latvija |
Miris | 1945. gada 10. oktobrī |
Nodarbošanās | pianists, koncertmeistars, komponists, pedagogs |
Instrumenti | klavieres |
Pauls Šuberts (1884–1945) bija latviešu pianists un komponists.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1884. gada 30. martā Zaļenieku pagastā, miris 1945. gada 10 novembrī netālu no Drēzdenes. Mācījās Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā, studēja Pēterpils Universitātes juridiskajā fakultātē, beidza Pēterpils konservatorijas profesores Jesipovas klavierklasi ar lielo sudraba medaļu.
Laulājies ar Heleni Šuberti dz. Līkopu (1891-1957), meitas: Antonija Vīksne dz. Šuberte (1919) un Laima Aescht dz. Šuberte (1924). Paula Šuberta sieva Helene vēlāk apprecas ar Eduardu Vītolu.
Pēc atgriešanās dzimtenē daudz koncertēja kā pianists, bija iecienīts koncertmeistars, rīkoja klavieru vakarus. Uzstājās kā solists simfoniskos koncertos Rīgā, Jelgavā, Igaunijā, Lietuvā, Krievijā un Somijā.
Otrā pasaules kara laikā dēvās bēgļu gaitās uz Vāciju, mira 1945. gadā bēgļu vilcienā netālu no Drēzdenes.[nepieciešama atsauce]
Radošā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kompozīcijā pazīstams ar vairākām populārām solo dziesmām — "Pasaciņa", "Ziedoņsapnī", klavieru miniatūrām, skaņdarbu vijolei Berceuse. Kā koncertmeistars muzicēja kopā ar krievu dziedātājiem Šaļapinu, Sobinovu, Smirnovu u.c. Viņa kompozīcijas izdotas pie K. Reinholda un J.H. Cimmermaņa Rīgā.
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apbalvots ar 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni Nr.271 (1928),[1] kā arī Somijas Baltās Rozes ordeni.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Valdības Vēstnesis Nr.262 (17.11.1928), 3. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 13.03.2016.
Šī mūziķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|