Pauls Dzērve

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Pauls Dzērve (1918–1961) bija latviešu ekonomists, ekonomikas zinātņu kandidāts. LPSR ZA korespondētājloceklis (1958–60; atjaunots 1988. gadā pēc nāves). LPSR ZA Ekonomikas institūta direktora vietnieks (1953), direktors (1958), kura vadībā izstrādāja Latvijas PSR attīstības koncepciju, kas paredzēja racionālāku rūpniecības ģeogrāfisko izvietojumu, tādu nozaru attīstību, kam vajag mazāk izejvielu un darbaspēka (elektronika, precīzā aparātbūve u.c.), kā arī patēriņa preču ražošanas paaugstināšanu.[1] 1959. gada beigās tika apsūdzēts nacionālkomunismā un 1960. gadā atstādināts no amata. Gājis bojā neskaidros apstākļos.[2]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1918. gada 3. septembrī. Studēja tautsaimniecību Latvijas Universitātē pie profesora Arnolda Aizsilnieka, līdztekus kopā ar E. Berklavu, P. Kurli u. c. darbojās komunistiskajā pagrīdē. Otrā pasaules kara laikā bija Sarkanās armijas latviešu strēlnieku divīzijā. Pēc kara bija LPSR komjaunatnes CK sekretārs un pabeidza studijas LVU. Pēc tam mācījās aspirantūrā Ļeņingradā, no 1953. lîdz 1958. gadam bija ZA Ekonomikas institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā, bet pēc Friča Deglava nāves no 1958. līdz 1960. gadam šī institūta direktors.

Viņš pētīja Latvijas PSR tautsaimniecības perspektīvas, izstrādāja programmu "Latvijas PSR tautsaimniecības perspektīvas", kurā paredzēja Latvijas tautsaimniecību orientēt uz vietējām vajadzībām, palielināt B grupas produktu attīstību salīdzinājumā ar A grupu, atbalstīt zinātņietilpīgās nozares, piemēram, radiotehniku. Viņš protestēja pret forsētu Latvijas industrializāciju un ražotņu celtniecību tālu no izejvielu bāzēm, arī pret līdz ar izejvielām importētu darbaspēku.

P. Dzērve bija Latvijas PSR Augstākās padomes deputāts un komisijas vadītājs. 1959. gada beigās Arvīds Pelše sakarā ar apvainojumiem revizionismā un nacionālismā P. Dzērvi ne tikai atcēla no Ekonomikas institūta direktora posteņa, bet arī 1960. gada 13. jūnijā lika izslēgt no Zinātņu akadēmijas sastāva[3] un norīkoja strādāt rūpnīcā "Autoelektropribor" par ceha ekonomistu.

Miris 1961. gada 21. decembrī neskaidros apstākļos autokatastrofā pie Ropažu dzelzceļa pārbrauktuves. Apglabāts Rīgas Meža kapos.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1929-1933. g. ekonomiskā krīze buržuāziskajā Latvijā un tās īpatnības. Latvijas Valsts Izdevniecība, 1953. - 238 lappuses
  • Padomu Latvijas 15 gadi: Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika, 1940-1955. LVI, 1955.
  • Pēteris Stučka. LVI, 1957. - 167 lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Mānīgais atkusnis Daina Bleiere, Diena, 1999. gada 18. septembrī
  2. Latvijas tautsaimniecības aktualitātes un Pauls Dzērve Pauls Stradiņš LZA sēdē "Latvijas tautsaimniecības aktualitātes" 1998. gada 11. septembrī
  3. "Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Sabiedrisko zinātņu nodaļas akadēmiķu un korespondētājlocekļu pilnsapulce, apspriedusi jautājumu par Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa Pavela Pavloviča Dzērves zinātnisko darbību, konstatē: [..] P. P. Dzērve, strādājot Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā, ir pieļāvis vairākas nopietnas politiskas kļūdas un atkārtoti uzstājies ar revizionistiskas un nacionālistiskas dabas nostādnēm. Piemēram, viņa sastādītā "Latvijas PSR tautsaimniecības perspektīvu izpētes programma" institūta kolektīvu orientēja uz kļūdainu, ekonomiski nepamatotu un politiski kaitīgu Latvijas PSR un Padomju Savienības interešu pretnostatījumu, uz Latvijas PSR tautsaimniecības atdalīšanu no PSRS ekonomikas, kā arī proponēja nostādnes, kas atspoguļoja lokālisma un nacionālisma tendences, kuras bija vērstas pret smagās rūpniecības nozaru attīstību republikā un atbalstīja pirmkārt republikas iedzīvotājiem paredzētu patēriņa priekšmetu ražošanu, kas kaitētu PSRS tautsaimniecības attīstībai kopumā, dezorganizētu republikas ekonomiku, izjauktu sen izveidojušās republikas tautsaimniecības saites ar citiem PSRS rajoniem, kavētu Latvijas PSR ražošanas spēku attīstību".