Fricis Deglavs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Fricis Deglavs
Fricis Deglavs.png
Tautas Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1898. gada 27. maijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Embūtes pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija
Miršanas dati 1957. gada 18. novembrī (59 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Komunistiskā partija

Fricis Deglavs, līdz 1940. gadam Fricis Deklavs' (1898. gada 27. maijs1957. gada 18. novembris) bija Latvijas politiķis, Latvijas Komunistiskās partijas biedrs. 1940. gadā kļuvis par Tautas Saeimas deputātu. Vēlāk bijis LPSR MP priekšsēdētāja Viļa Lāča pirmais vietnieks.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1898. gada 27. maijā Embūtes pagastā. Mācījās Nīkrāces pamatskolā. Darba gaitas sācis 1915. gadā kā laukstrādnieks. 1919. gadā iestājās Sarkanajā armijā, piedalījās kaujās pret Antona Deņikina un Pjotra Vrangeļa vadītajām armijām. 1923. gadā beidza Augstāko partijas skolu Petrogradā.[1] 1923. gadā iesūtīts Latvijā, darbojās nelegālajā Latvijas Komunistiskajā partijā, par ko 1923. gadā apcietināts un 1926. gadā izsūtīts uz PSRS, kur strādāja žurnālos "Коммунистический Интернационал" (krievu: Komunistiskā Internacionāle), "Cīņu Biedrs" un "Krievijas Cīņa". 1931. gadā pabeidza Rietumtautu komunistisko universitāti Maskavā.[1]

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūnijā iecelts par LKP CK biroja locekli un laikraksta "Cīņa" redaktoru, nedemokrātiski ievēlētās Tautas Saeimas deputāts.[2] Pēc Latvijas inkorporācijas PSRS kļuva par Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja Viļa Lāča pirmo vietnieku,[3] LPSR Valsts plāna komisijas priekšsēdētāju.

No 1947. līdz 1951. gadam bijis LPSR Valsts plāna komisijas priekšsēdētājs, no 1951. gada strādājis zinātnisko darbu. Bijis LPSR Zinātņu akadēmijas viceprezidents un tās žurnāla redaktoru kolēģijas priekšsēdētājs. No 1957. gada bijis LPSR ZA Ekonomikas institūta direktors. Bijis vairāku PSRS un LPSR Augstākās padomes sasaukumu deputāts.[1] Dzīves pēdējos gados slimojis ar hipertonisko slimību un asinsvadu aterosklerozi, 1957. gada 15. novembrī viņam bija insults. Miris 18. novembrī.[4]

Apbalvots ar PSRS Ļeņina ordeni, Darba Sarkanā Karoga ordeni un ordeni "Goda Zīme". 1967. gadā nodibināta Zinātņu akadēmijas Friča Deglava prēmija (prēmija piešķirta līdz 1988. gadam). Lietojis pseidonīmus F. Dadzis, F. Krauze, Sūna un Klāvs.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 «Literāts: Deglavs Fricis». Kuldīgas Galvenā bibliotēka. Skatīts: 2013.05.31.
  2. «Saeimā ievēlētie deputāti». Brīvā Zeme. 1940. gada 27. jūlijā.
  3. «Latvijas PSR jaunā valdība». Brīvais Zemnieks. 1940. gada 27. augustā.
  4. «Mediciniskais slēdziens». Cīņa. 1957. gada 19. novembrī.