Pāvels Plēve

Pāvels Plēve (krievu: Павел Адамович фон Плеве), arī Pauls fon Plēve (vācu: Paul von Plehwe; dzimis 1850. gada 11. jūnijā Pleskavā, miris 1916. gada 10. aprīlī Maskavā) bija Krievijas impērijas armijas kavalērijas ģenerālis, 12. armijas komandieris.

Dzīvesgājums

Dzimis 1850. gadā Pleskavā vācu izcelsmes muižnieka Ādama fon Plēves (1816—1892) ģimenē, kura vectēvs bija 18. gadsimtā ieradies Krievijā. Mācījās Varšavas Klasiskajā ģimnāzijā, 1868. gadā iestājās Krievijas impērijas armijā, 1870. gadā absolvēja Nikolaja kavalērijas karaskolu, 1877. gadā Ģenerālštāba akadēmiju. Piedalījās Krievu—turku karā (1877—1878), tad līdz 1879. gadam viņš darbojās krievu okupācijas karaspēkā Bulgārijā. Pēc atgriešanās Krievijā 1882. gadā viņu paaugstināja par pulkvedi, no 1884. līdz 1890. gadam darbojās Ģenerālštāba akadēmijā, no 1893. gada Viļņas militārā apgabala štābā un no 1895. gadā vadīja Nikolaja kavalērijas skolu, no 1899. gada ģenerālleitnants Plēve komandēja 2. kavalērijas divīziju. 1905. gada revolūcijas laikā kļuva par Varšavas cietokšņa komandieri, 1906. gadā par Viļņas militārā apgabala komandiera vietnieku un paaugstināts par kavalērijas ģenerāli. 1909. gadā viņu iecēla par Maskavas militārā apgabala komandieri.

Pirmā pasaules kara laikā viņš bija 5. armijas komandieris, Lielās atkāpšanās laikā komandēja 12. armiju, vadīja Daugavpils aizstāvēšanas kaujas 1915. gada oktobrī. 1915. gada 6. decembrī ģenerāli Plēvi iecēla par Ziemeļu frontes virspavēlnieku, bet jau 1916. gada februārī viņam slimības dēļ bija jāatsakās no amata. Īsi pirms nāves viņu iecēla par Valsts padomes locekli.

Atsauces

Literatūra

Залесский К. А. Плеве Павел Адамович. Первая мировая война. Биографический энциклопедический словарь. Maskava: Вече, 2000. — С. 174—177. — 576 с.