Paundberija
Paundberija | |
---|---|
Pilsētas daļa | |
Poundbury | |
Karalienes-mātes laukums | |
Koordinātas: 50°42′46.8″N 2°27′57.6″W / 50.713000°N 2.466000°WKoordinātas: 50°42′46.8″N 2°27′57.6″W / 50.713000°N 2.466000°W | |
Valsts | Apvienotā Karaliste |
Zeme | Anglija |
Reģions | Dienvidrietumanglija |
Grāfiste | Dorseta |
Unitārā pašvaldība | Dorseta |
Iedzīvotāji (2021) | |
• kopā | 4 100 |
Laika josla | GMT (UTC+0) |
• Vasaras laiks (DST) | BST (UTC+1) |
Paundberija Vikikrātuvē |
Paundberija[1] jeb Paundberi[2] (angļu: Poundbury) ir eksperimentāls nekustamo īpašumu attīstības projekts un Dorčesteras priekšpilsēta[3] Dorsetas grāfistē, Anglijā, ko pēc tālaika Velsas prinča un Kornvolas hercoga Čārlza III Vindzora ierosinājuma kopš 1993. gada īsteno Kornvolas hercogistes vadībā pēc arhitekta un plānotāja Leona Kriera projekta jaunās klasiskās arhitektūras kustības un jaunā urbānisma ideju garā.
Atbilstoši 2021. gada tautskaitei, Paundberijā dzīvoja 4 100 iedzīvotāju.[4] Projekta pabeigšana plānota 2028. gadā, kad tajā pavisam paredzēts izmitināt aptuveni 5 800 iedzīvotāju.[5] Kaut arī Paundberijai nav izdevies mazināt autotransporta lietojumu atbilstoši sākotnējai iecerei, atzinīgi novērtēta ir tās mazstāvu pilsētvide cilvēka mērogā[6][7][8] un atsauces uz britu tradicionālo arhitektūru.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1987. gada Rietumdorsetas teritorijas plānojums Kornvolas hercogistei piederošo zemi paredzēja kā perspektīvu teritoriju Dorčesteras pilsētas paplašināšanai. Tābrīža Velsas princim un Kornvolas hercogam Čārlzam III Vindzoram jau tolaik simpatizēja klasiskā arhitektūra un pilsētplānošana, par ko viņš bija uzsācis rakstīt grāmatu A Vision of Britain: A Personal View of Architecture. Redzot iespēju īstenot Čārlza III Vindzora idejas praksē, Kornvolas hercogiste izvēlējās attīstības plānošanu vadīt pati, nevis pārdot zemi kādam jau pastāvošam nekustamo īpašumu attīstītājam.[9] 1988. gadā hercogiste projekta izstrādei nolīga vēlāko Drīhausa balvas laureātu un jaunās klasiskās arhitektūras stila praktiķi, arhitektu Leonu Krieru. Dorčesteras jaunās priekšpilsētas būvdarbi sākās 1993. gadā.[10]
Apsveikuma kartīšu ražotājs Endrjū Braunsvords ziedoja 1 miljonu sterliņu mārciņu tirgus nama celtniecībai, ko īstenoja pēc arhitekta Džona Simpsona meta, kura pamatā bija Anglijas 17. gadsimta tirgi, tostarp Tetberi tirgus Kotsvoldā.[11]
Paundberiju vairākkārt apmeklējuši Britu karaliskās ģimenes locekļi, tostarp, 2016. gadā vizītes laikā Karalienes-mātes laukumā karaliene Elizabete II un Edinburgas hercogs Princis Filips atklāja Karalienes-mātes statuju.[12] Tad 2018. gadā Velsas princis Čārlzs atklāja pirmo dievnamu Paundberijā — Dorčesteras kopienas baznīcu.[13] Savukārt, 2022. gada maijā Velsas princis atklāja bērnu rotaļu laukumu Lielajā laukumā.[14]
Pirmoreiz kopš kronēšanas karalis Čārlzs III un karaliene konsorte Kamilla Paundberijā ieradās 2023. gada jūnijā. Vizītes laikā viņi atklāja Edinburgas hercoga dārzu ar Prinča Filipa krūšutēlu un bronzas reljefus ar abu portretiem Karaliskā paviljona arkā.[15]
Novērtējums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Paundberijas pilsētvidi un estētiku arhitektūras kritiķi ir vairākkārt gan slavējuši, gan pēluši. Tā, piemēram, žurnālā Architect arhitektūras profesors Vitolds Ribčinskis rakstīja: "Paundberija iemieso sociālas, ekonomikas un plānošanas inovācijas, ko nevar nosaukt citādi, kā vien par radikālām."[16] Viens no attīstītāju sākotnējiem mērķiem bija mazināt atkarību no autotransporta, rosinot pārvietoties kājām, ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, taču pēc pirmās kārtas īstenošanas veikts pētījums secināja, ka auto lietojums Paundberijā bija augstāks kā vidēji Rietumdorsetā.[17][18][19] Turpretim 2022. gada ziņojumā pausts: "Paundberiju izceļ tās gājēju un sabiedriskā transporta savienojumi, kā arī apstāklis, ka pārvietošanās tajā nav tik atkarīga no autotransporta kā citos nekustamo īpašumu attīstības projektos Apvienotajā Karalistē."[20]
Kritiķis Stīvens Beilijs Paundberiju aprakstīja šādiem vārdiem: "falša, bezsirdīga, autoritāriska un drūmi pievilcīga."[18] Pēc arhitektu biroja Cardelpeel Architects projekta uzcelto Dorčesteras ugunsdzēsēju depo 2009. gadā nominēja Carbuncle Cup neglīto celtņu balvai.[21][22] Savukārt Saimons Dženkinss pauž: "Daudzi arhitekti izjuta Paundberiju kā komentāru savām neveiksmēm, kas tieši tā arī ir, tādēļ to kritizēt kļuva par arhitektu pašcieņas apliecinājumu."[23]
Tomēr projekts ir saņēmis arī uzslavas, tostarp, 2013. gadā, 20. gadadienā kopš pirmo būvdarbu Paundberijā sākuma, jauno urbānistu izdevums Better Cities and Towns rakstīja, ka tā "gūst konvertētos."[24] Pēc dažiem gadiem britu arhitektūras un dizaina kritiķis Olivers Veinraits no The Guardian rakstīja: "Paundberija, Velsas Prinča tradicionālistu ciems Dorsetā, ir ilgstoši izsmiets par feodālu Disnejlendu. Tomēr augošā un daudzveidīgā kopiena tajā vedina domāt, ka tā panāk vairākas lietas pareizi." Viņš argumentēja, ka projekta galvenais panākums ir jaukta apbūve.[19] Kaut arī Paundberija esot bijusi "sākotnēji vēss pakaļdarinājums", tā "ir nobriedusi" un kļuvusi veiksmīgāka par līdzšinējām jaunajām pilsētām.[23] Angļu filozofs Sers Rodžers Skrūtens kritiku pret Paundberijas estētiku atspekoja, uzslavējot ieceres uzticību pirmsmodernajiem arhitektūras un plānošanas principiem. BBC dokumentālajā filmā Why Beauty Matters Skrūtens izsaucās: "[Paundberijas] proporcijas ir cilvēka proporcijas; detaļas nenogurdina acis. Tā nav diža vai oriģināla arhitektūra un tā arī necenšas tāda būt. Tas ir pieticīgs mēģinājums atkopt pilsētvidi, sekojot tradīciju piemēram. Tā nav nostalģija, bet gan no laikmeta uz laikmetu nodotas zināšanas."[25]
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Karalienes-mātes laukums
-
Dižskābaržu laukums
-
Dzīvojamās mājas un bērnu rotaļu laukums
-
Kings Point House
-
Skola
-
Ēka Dižskābaržu laukumā
-
Svilpojošās raganas nams
-
Dzīvojamā un biroju ēka
-
Čeisboro laukums
-
Strūklaka
-
Karalienes-mātes laukums
-
Ūdenstorņa nams
-
Pagalms
-
Ugunsdzēsēju depo
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «2018. gada 14. novembrī (sēdes protokola Nr. 7)». Valsts valodas centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 22. Jūlijs. Skatīts: 2019. gada 23. jūlijā.
Izskatot jautājumu par dažu angļu īpašvārdu atveidi latviešu valodā, komisija vienprātīgi atzina, ka saliktu vai atvasinātu īpašvārdu sastāvdaļa -bury saskaņā ar tradīciju arī turpmāk atveidojama lokāmā formā -berijs / -berija. Tātad angļu vietvārdu Canterbury, Glastonbury, Shaftesbury, Salisbury atbilsmes latviešu valodā ir Kenterberija, Glāstonberija, Šāftsberija un Solsberija (nevis nelokāmā formā Solsberi, kā norādīts izdevumā "Angļu īpašvārdu atveide latviešu valodā", Rīga: "Zinātne", 2006)
- ↑ Antonija Ahero. Angļu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Rīga : Zinātne, 2006. 177. lpp. ISBN 9984-698-68-8.
- ↑ «Poundbury, Dorset - official guide to visiting, living or working in Poundbury». Poundbury.co.uk. Skatīts: 2023. gada 20. decembrī.
- ↑ «Build a custom area profile Census 2021». Office for National Statistics. Skatīts: 2024. gada 10. janvārī.
- ↑ Poundbury Factsheet 2019 poundbury.co.uk
- ↑ Bevan Shields. «Prince Charles' experimental city is proving critics wrong». The Sydney Morning Herald (angļu), 2021. gada 24. jūlijs. Skatīts: 2021. gada 22. oktobrī.
- ↑ Phil Jones, James Evans. Urban Regeneration in the UK: Theory and Practice (angļu). SAGE, 2008. gada 14. maijs. ISBN 978-1-4462-0229-6.
- ↑ «A history of Poundbury: The Masterplan». Poundbury.co.uk (en-GB). Skatīts: 2021. gada 31. oktobrī.
- ↑ «A history of Poundbury: The Masterplan».
- ↑ «How the Poundbury project became a model for innovation». Financial Times. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 10. decembrī. Skatīts: 2018. gada 12. jūlijā.
- ↑ Giles Worsley. «A model village grows up gracefully». The Daily Telegraph (London, UK), 2011. gada 30. janvāris.
- ↑ «Queen Mother statue unveiled at Poundbury estate». BBC News. Skatīts: 2018. gada 12. jūlijā.
- ↑ «Prince Charles in Poundbury today». Skatīts: 2018. gada 21. decembrī.
- ↑ Mike Taylor. «Prince Charles opens new playground 'fit for a king'». Dorset Live (angļu), 2022. gada 6. maijs. Skatīts: 2024. gada 22. novembrī.
- ↑ «The King and Queen received award welcome at Poundbury in Dorset as they visited to see the positive impact that a. umber of new public spaces have had on the local community.». Skatīts: 2024. gada 22. novembrī.
- ↑ Witold Rybczynski. «Behind the Façade of Prince Charles's Poundbury». Architect, 2013. gada 3. decembris.
- ↑ Watson, G., Bentley, I., Roaf, S., Smith, P. Learning from Poundbury. Research for the West Dorset District Council and the Duchy of Cornwall. Oxford Brookes University, 2004.
- ↑ 18,0 18,1 Stephen Bayley. «I'll show you a real carbuncle, Charles». The Guardian, 2008. gada 7. decembris.
To visit Poundbury is to be delivered to the furniture floor of a provincial department store in 1954, translated into architecture. It is fake, heartless, authoritarian and grimly cute.
- ↑ 19,0 19,1 Oliver Wainwright. «A royal revolution: is Prince Charles's model village having the last laugh». The Guardian, 2016. gada 27. oktobris. Skatīts: 2018. gada 12. jūlijā.
- ↑ «Poundbury highlighted as 'visionary' development with residents not reliant on cars». 2022. gada 18. februāris.
- ↑ «Behind the Façade of Prince Charles's Poundbury». Architect Magazine (angļu). Skatīts: 2022. gada 25. aprīlī.
- ↑ 2009-08-05T09:34:00. «Carbuncle Cup 2009 longlist unveiled». Building Design (angļu). Skatīts: 2020. gada 27. jūlijā.
- ↑ 23,0 23,1 Simon Jenkins. A Short History of British Architecture. London : Viking, 2024. 239-40. lpp.
- ↑ Steuteville, Robert (2013. gada 5. novembrī). "At 20, Poundbury is winning converts". Better Cities and Towns.
- ↑ Lockwood, Louise, Why Beauty Matters. 2009. gada 28. novembris. British Broadcasting Corporation
- ↑ «Poundbury, Dorchester, Dorset».