Pavāru atsegums
| Pavāru atsegums | |
|---|---|
  Pavāru atsegums | |
| Ģeogrāfija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija Skrundas pagasts, Zirņu pagasts |
| Koordinātas | 56°41′16″N 22°07′59″E / 56.687804°N 22.132972°EKoordinātas: 56°41′16″N 22°07′59″E / 56.687804°N 22.132972°E |
| Vispārējā informācija | |
| Tips | ģeoloģisks objekts |
| Vecums | C3, Famena, Ketleru svīta. |
Pavāru atsegums jeb Pavāru atsegumi ir nogulumu atsegums Cieceres ielejā, Pieventas līdzenumā, Kursas zemienē. Dabas veidojumu komplekss ir nozīmīgs, pirmkārt, kā unikālu paleontoloģisko atradumu vieta un atsegumi, kas satur nozīmīgas sedimentoloģiskas liecības, kā arī vieta, kur atrodas vērtīgi biotopi.[1]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pavāru atsegums ir augšdevona Famenas stāva Ketleru svītas nogulumu atsegums ar ihtiofaunas atliekām.[1] Aptuveni 10 m augsto atsegumu veido ļoti irdena, vietumis slīpslāņota smilšakmens, aleirolīta un mālaina aleirolīta slāņi ar māla starpslāņiem un ieslēgumiem rituļu veidā. Nogulumi veidojušies seklas, plūdmaiņām pakļautas jūras piekrastē karsta, sausa klimata apstākļos.[1]
Teritorijā atrodas ES aizsargājami biotopi — smilšakmens atsegumi (8220) un lakstaugiem bagāti egļu meži (9050).[1] Teritoriju nepieciešams saglabāt gan zinātniskiem paleontoloģijas, stratigrāfijas, sedimentoloģijas pētījumiem, gan kā ainaviski vērtīgu dabas veidojumu kopumu, kas ir nozīmīgs dzīvās dabas vērtību saglabāšanai. Virknes izrakumu laikā kopš 1970. gada ir atrastas vairāk kā 1000 mugurkaulnieku fosilās atliekas. Tos pārstāv fosilās zivis Bothriolepis ciecere, Holoptychius cf. nobilissimus, Cryptolepis grossii un primitīvs tetrapods Ventastega curonica, kā arī, mazākā skaitā, citu fosilo dzīvnieku atliekas. Īpaši jāatzīmē tetrapoda Ventastega curonica atradumi.[1] Tas ir viens no trim vissenāko sauszemē iznākušo četrkāju mugurkaulnieku atradumiem pasaulē, kas pirmo reizi tika aprakstīts tieši Pavāru atsegumā 1991. gadā.[1] Pavāru atsegums sniedz būtisku informāciju par devona dzīvotņu sugu sastāvu un atsevišķo seno sugu, kā primāro un sekundāro patērētāju, vietu barības ķēdēs.[1]