Peles
- Šis raksts ir par grauzējiem. Par citām jēdziena pele nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Peles Mus (Linnaeus, 1758) | |
---|---|
Mājas pele (Mus musculus) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Kārta | Grauzēji (Rodentia) |
Dzimta | Peļu dzimta (Muridae) |
Apakšdzimta | Vecās pasaules peles (Murinae) |
Ģints | Peles (Mus) |
Peles Vikikrātuvē |
Peles, peļu ģints (Mus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki, kas pieder peļu dzimtas (Muridae) Vecās pasaules peļu apakšdzimtai (Murinae). Daudzas peļu sugas dzīvo kopā ar cilvēkiem vai nu kā kaitēkļi, vai reizēm kā mājdzīvnieki. Vislabāk zināmā suga ir parastā mājas pele (Mus musculus), kas ir arī populārs mājdzīvnieks. Peles ir visizplatītākais dzīvnieks, ko lieto laboratorijās dažādiem eksperimentiem, jo tās ir zīdītāji, tām ir daudzas kopīgas īpašības ar cilvēkiem, tās ir mazas, lētas un ātri vairojas. Ir ģenētiski izveidotas speciālas laboratorijas peles.
Visas peļu sugas ir cēlušās Eirāzijā vai Āfrikā, apdzīvojot gan līdzenumus, gan kalnainos apvidus. Latvijā sastopama viena peļu ģints suga — mājas pele (Mus musculus). Pārējās četras Latvijā sastopamās peļu sugas pārstāv klaidoņpeļu ģinti (Apodemus).[1]
Izskats un ieradumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Visas peles ir sīki grauzēji ar slaidu ķermeni, smailu purnu, lielām acīm un ausīm, garu asti. To ķermeņa garums ir 45—125 milimetrus.[1] Kaut arī peles parasti pārtiek no augiem, sēklām un graudiem, tās ir visēdājas un barojas arī ar gaļu.[2] Bada apstākļos novērojams kanibālisms.
Nebrīvē pele var nodzīvot 2,5 gadus, savvaļā tā dzīvo apmēram 4 mēnešus, jo tiek intensīvi izmedītas. Peli medī kaķi, suņi, lapsas, putni, čūskas, daži kukaiņi un daudzi citi dzīvnieki. Tomēr pateicoties spējai dzīvot jebkādos apstākļos un dzīvot blakus cilvēkam, pele ir nākamais zīdītājs aiz cilvēka, kura ir ieņēmusi dzīves telpu visā pasaulē. Peles medī un ēd ne tikai dzīvnieki, Āfrikā un dažās vietās Āzijā peles lieto pārtikā arī cilvēki.[3] Pele kā kaitēklis var būt ļoti nepatīkams, tā sabojā un apēd cilvēku savāktos graudus, tās izplata dažādas slimības un parazītus. Pele kļuva par galveno iemeslu, kādēļ cilvēks pieradināja kaķi.
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Abu dzimumu peles dzimumbriedumu sasniedz 50 dienu vecumā, lai gan reizēm mātītes nobriest arī ātrāk. Peles vairojas visu gadu. Grūsnības periods ilgst 20 dienas. Parasti piedzimst 10—12 pelēni. Ja peles pārojas iekšēji (tuvradniecīgi), tad mazuļu metiens ir mazāks un grūsnības periods ilgāks. Ja sapārojas peles no dažādām saimēm vai dažādām sugām, tad metiens ir lielāks un grūsnības periods īsāks. Tikko dzimis pelēns sver 0,5—1,0 gramus. Tas ir kails, nevarīgs, acis un ausis ir ciet. Lai arī kanibālisms netiek novērots bieži, tomēr, ja peļu mātīte tiek iztraucēta pirmajās 2 dienās, tā var pelēnus nokost. Māte mazuļus zīda ar pienu pirmās 3 nedēļas, kad tie sasniedz apmēram 10—12 g. Beidzot zīdīt mazuļus, mātīte pēc 2—5 dienām atkal sapārojas.[4]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Peļu ģints (Mus)
- apakšģints: Coelomys
- Gairdnera pele (Mus pahari)
- Sumatras pele (Mus crociduroides)
- Šrilankas pele (Mus mayori)
- Vulkānu pele (Mus vulcani)
- apakšģints: Mus
- Alžīrijas pele (Mus spretus)
- Birmas pele (Mus nitidulus)
- Dzeltenbrūnā pele (Mus cervicolor)
- Grieķijas pele (Mus majorius)
- Indijas lauku pele (Mus booduga)
- Kalpotājpele (Mus famulus)
- Kipras pele (Mus cypriacus)
- Maķedonijas pele (Mus macedonicus)
- Mājas pele (Mus musculus)
- Pavārpele (Mus cookii)
- Ruiku pele (Mus caroli)
- Stepes pele (Mus spicilegus)
- Taizemes pele (Mus fragilicauda)
- Zemeskrāsas pele (Mus terricolor)
- apakšģints: Nannomys
- Apelsīnu pele (Mus orangiae)
- Argentīnas pele (Mus siridandus)
- Āfrikas pele (Mus musculoides)
- Āfrikas pigmejpele (Mus minutoides)
- Boula pele (Mus baoulei)
- Gounda pele (Mus goundae)
- Hausa pele (Mus haussa)
- Kaleverta pele (Mus callewaerti)
- Krupjupele (Mus bufo)
- Mahometa pele (Mus mahomet)
- Mateja pele (Mus mattheyi)
- Nīva pele (Mus neavei)
- Pelēkvēdera pigmejpele (Mus triton)
- Petersa pele (Mus setulosus)
- Savannas pele (Mus oubanguii)
- Secera pigmejpele (Mus setzeri)
- Smalkā pele (Mus tenellus)
- Tomasa pigmejpele (Mus sorella)
- Tuksnešu pele (Mus indutus)
- apakšģints: Pyromys
- Ceilonas asspalvainā pele (Mus fernandoni)
- Filipsa pele (Mus phillipsi)
- Gludspalvu pele (Mus platythrix)
- Īsmuguras pele (Mus shortridgei)
- Klinšu pele (Mus saxicola)
- apakšģints: Coelomys
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 PELES | Medicīnas termini
- ↑ Mouse Info
- ↑ «Chapter Three». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 23. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 6. maijā.
- ↑ «Louisiana Veterinary Medical Association - Biology of the Mouse». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. augustā. Skatīts: 2016. gada 15. augustā.