Perejaslava-Hmeļnicka
| Perejaslava-Hmeļnicka Переяслав-Хмельницький | |||
|---|---|---|---|
| apgabala pilsēta | |||
 Bogdana Hmeļņicka laukums Perejaslavā | |||
| |||
.svg)  Perejaslava-Hmeļnicka | |||
 Perejaslava-Hmeļnicka | |||
| Koordinātas: 50°3′58″N 31°26′32″E / 50.06611°N 31.44222°EKoordinātas: 50°3′58″N 31°26′32″E / 50.06611°N 31.44222°E | |||
| Valsts |
 Ukraina | ||
| Apgabals |
 Kijevas apg. | ||
| Pirmoreiz minēta | 907 | ||
| Pilsētas tiesības | 1585 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 32 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2014) | |||
| • kopā | 27 848 | ||
| • blīvums | 870,3/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indekss | 08400-08409 | ||
| Tālruņu kods | +380 4567 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Perejaslava-Hmeļnicka Vikikrātuvē | |||
Perejaslava-Hmeļnicka (ukraiņu: Переяслав-Хмельницький) ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainā, Kijevas apgabalā. Izvietojusies apgabala austrumdaļā Trubižas upes krastos 78 km no valsts galvaspilsētas un apgabala centra Kijevas. Perejaslavas-Hmeļnickas rajona administratīvais centrs (rajonā neietilpst). Viena no senākajām Ukrainas pilsētām (līdz 1943. gadam Perejaslava), Perejaslavļas kņazistes centrs.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vēstures avotos pirmoreiz minēta 907. gadā kņaza Oļega līgumā ar Bizantiju. Nosaukums, domājams, cēlies no leģendas, ka kādā kaujā ar pečeņegiem vienkāršs karotājs no kņaza karaspēka uzveicis pečeņegu spēkavīru un pārņēmis tā slavu (перея славу) sev. Kņaza Vladimira laikā tika izbūvēts liels cietoksnis, kas aizsargāja Krievzemes robežu pret klejotājiem un saucās par Perejaslavļu-Ruskiju (Переяславль Руський; (lai atšķirtu no Perejaslavļas-Zaļeskas Vladimiras-Suzdaļas kņazistē). Pēc tam, kad kņazs Jaroslavs 1054. gadā sadalīja zemes starp saviem dēliem, tika izveidota Perejaslavas kņaziste.
1239. gadā Prejaslavu nopostīja mongoļu karspēks un pilsēta ietilpa Mankermanas (Kijevas) tatāru ulusā. Vēlāk Prejaslava minēta 1545. gada turku un 1580. gada poļu dokumentos. 1585. gadā pilsētai piešķirtas Magdeburgas tiesības. 1645. gadā Prejaslava kļuva par kazaku pulka pilsētu un bija tāda līdz 1782. gadam. 1654. gadā Perjaslavas rada Bogdana Hmeļņicka vadībā zvērēja uzticību Krievijas caram.
1943. gadā pēc pilsētas iedzīvotāju ierosinājuma Perejaslavas nosaukums tika papildināts ar Hmeļņicka vārdu.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Perejaslava-Hmeļnicka.
| ||||||
|
