Perejaslava

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Perejaslava-Hmeļnicka)
Jump to navigation Jump to search
Perejaslava
Переяслав
apgabala pilsēta
Bogdana Hmeļņicka laukums Perejaslavā
Bogdana Hmeļņicka laukums Perejaslavā
Karogs: Perejaslava
Karogs
Ģerbonis: Perejaslava
Ģerbonis
Perejaslava (Ukraina)
Perejaslava
Perejaslava
Perejaslava Ukrainas kartē
Perejaslava (Kijevas apgabals)
Perejaslava
Perejaslava
Perejaslava Kijevas apgabala kartē
Koordinātas: 50°3′58″N 31°26′32″E / 50.06611°N 31.44222°E / 50.06611; 31.44222Koordinātas: 50°3′58″N 31°26′32″E / 50.06611°N 31.44222°E / 50.06611; 31.44222
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Apgabals Flag of Kyiv Oblast.png Kijevas apg.
Pirmoreiz minēta 907
Pilsētas tiesības 1585
Platība
 • Kopējā 32 km2
Iedzīvotāji (2014)
 • kopā 27 848
 • blīvums 870,3/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indekss 08400-08409
Tālruņu kods +380 4567
Mājaslapa www.rada.phm.org.ua
Perejaslava Vikikrātuvē

Perejaslava (ukraiņu: Переяслав) ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainā, Kijevas apgabalā. Izvietojusies apgabala austrumdaļā Trubižas upes krastos 78 km no valsts galvaspilsētas un apgabala centra Kijevas. Perejaslavas-Hmeļnickas rajona administratīvais centrs (rajonā neietilpst). Viena no senākajām Ukrainas pilsētām (līdz 1943. gadam Perejaslava), Perejaslavļas kņazistes centrs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēstures avotos pirmoreiz minēta 907. gadā kņaza Oļega līgumā ar Bizantiju. Nosaukums, domājams, cēlies no leģendas, ka kādā kaujā ar pečeņegiem vienkāršs karotājs no kņaza karaspēka uzveicis pečeņegu spēkavīru un pārņēmis tā slavu (перея славу) sev. Kņaza Vladimira laikā tika izbūvēts liels cietoksnis, kas aizsargāja Krievzemes robežu pret klejotājiem un saucās par Perejaslavļu-Ruskiju (Переяславль Руський; (lai atšķirtu no Perejaslavļas-Zaļeskas Vladimiras-Suzdaļas kņazistē). Pēc tam, kad kņazs Jaroslavs 1054. gadā sadalīja zemes starp saviem dēliem, tika izveidota Perejaslavas kņaziste.

1239. gadā Prejaslavu nopostīja mongoļu karspēks un pilsēta ietilpa Mankermanas (Kijevas) tatāru ulusā. Vēlāk Prejaslava minēta 1545. gada turku un 1580. gada poļu dokumentos. 1585. gadā pilsētai piešķirtas Magdeburgas tiesības. 1645. gadā Prejaslava kļuva par kazaku pulka pilsētu un bija tāda līdz 1782. gadam. 1654. gadā Perjaslavas rada Bogdana Hmeļņicka vadībā zvērēja uzticību Krievijas caram.

1943. gadā pēc pilsētas iedzīvotāju ierosinājuma Perejaslavas nosaukums tika papildināts ar Hmeļņicka vārdu (Perejaslava-Hmeļņicka), kopš 2019. gada pilsētu atkal sauc Perejaslava.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]