Perejaslavļas kņazi
Perejaslavļas kņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Perejaslavļas kņazistes valdnieki tagadējās Ukrainas teritorijā. Kņazi zināmi no 1054. gada, kad Kijivas lielkņazs Jaroslavs Gudrais Perejaslavļu piešķīra valdīšanā savam dēlam Vsevolodam Jaroslavičam. Bieži vien Perejaslavļas kņazi kļuva arī par Kijivas lielkņaziem. 1146.-1154. gadā, kad par Kijivas lielkņaza titulu un varu Senajā Krievzemē ar mainīgām sekmēm cīnījās Izjaslavs Mstislavičs un Jurijs Dolgorukijs, par Perejaslavļas kņazu viņi pārmaiņus iecēla savus dēlus.
Arī pēc tam, kad varu Kijivā ieguva Suzdaļas kņazu dzimta, viņi pēc tradīcijas ielika Perejaslavļas kņaza amatā savus brāļus vai dēlus. 1239. gada 3. martā Perejaslavļu ieņēma mongoļu karaspēks un no 1245. gada tā atradās Zelta Ordas pakļautībā, kuras hani Perejaslavļā atsevišķus kņazus neiecēla un to pārvaldīja Kijivas kņazu dēli.
Kad 1321. gadā Lietuvas dižkunigaitis Ģedimins kaujā pie Irpeņas sakāva Zelta Ordas hanam pakļautos krievu kņazus, starp kritušajiem kņaziem bija pieminēts arī Perejaslavļas kņazs Oļegs. 1363. gadā Perejaslavļas kņaziste tika inkorporēta Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā.
Kijivas Krievzemes sastāvā (1054-1187)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vsevolods Jaroslavičs (Всеволод Ярославич, 1054—1078), Kijivas lielkņaza Jaroslava Vladimiroviča (Gudrā) dēls. 1076. — 1077. gadā bija Kijivas lielkņazs.
- Rostislavs Vsevolodovičs (Ростислав Всеволодович, 1078—1093†)
- Vladimirs Vsevolodovičs Monomahs (Владимир Всеволодович Мономах, 1094—1113)
- Svjatoslavs Vladimirovičs (Святослав Владимирович (князь переяславский), 1113—1114)
- Jaropolks Vladimirovičs (Ярополк Владимирович, 1114—1132)
- Vsevolods Mstislavičs (Всеволод Мстиславич (князь новгородский), 1132)
- Jurijs Vladimirovičs (Юрий Владимирович Долгорукий, 1132, 1135)
- Izjaslavs Mstislavičs (Изяслав Мстиславич, 1133, 1141—1146)
- Vjačeslavs Vladimirovičs (Вячеслав Владимирович, 1134)
- Andrejs Vladimirovičs (Андрей Владимирович Добрый, 1135—1141)
- Mstislavs Izjaslavičs (Мстислав Изяславич (князь киевский), 1146—1149, 1152—1154)
- Rostislavs Jurjevičs (Ростислав Юрьевич, 1149—1152)
- Gļebs Jurjevičs (Глеб Юрьевич, 1154—1169)
- Vladimirs Gļebovičs (Владимир Глебович (князь переяславский), 1169—1187), pieminēts "Teiksmā par Igora kauju"
Vladimiras-Suzdaļas kņazu atkarībā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jaroslavs Mstislavičs (Ярослав Мстиславич Красный, 1187—1199)
- Jaroslavs Vsevolodovičs (Ярослав Всеволодович (князь владимирский), 1200—1206)
- Mihails Vsevolodovičs (Михаил Всеволодович, 1206—1207)
- Vladimirs Rurikovičs (Владимир Рюрикович, 1207—)
- Vladimirs Vsevolodovičs (Владимир Всеволодович (князь стародубский), 1213—1215), nokļuva polovciešu gūstā
- Vsevolods Konstantinovičs (Всеволод Константинович, 1227)
- Svjatoslavs Vsevolodovičs (Святослав Всеволодович (князь владимирский), 1228— pēc 1238)
Zelta Ordas atkarībā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Oļegs (—1321†), kritis kaujā pie Irpeņas.
|