Jaroslavs Vladimirovičs
| Jaroslavs Vladimirovičs Ярослав Владимирович Jarizleifr | |
|---|---|
 | |
| 8. Kijivas lielkņazs | |
|
Amatā 1016. gads — 1054. gada 20. februārī | |
| Priekštecis | Svjatopolks Vladimirovičs |
| Pēctecis | Izjaslavs Jaroslavičs |
| Novgorodas kņazs | |
|
Amatā 1000. gads — 1034. gads | |
| Priekštecis | Višeslavs Vladimirovičs |
| Pēctecis | Vladimirs Jaroslavičs |
|
| |
| Dzimšanas dati |
ap 978. gadu ?? |
| Dzīves vieta | Rostova - Veļikijnovgoroda - Kijiva |
| Miršanas dati |
1054. gada 20. februārī Višgoroda (tagad  Ukraina) |
| Apglabāts | Kijivas Sofijas katedrāle, Kijivā |
| Tēvs | Vladimirs Svjatoslavičs |
| Māte | Rogneda Rogvolodovna |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Ingegerda |
| Bērni | 6 dēli, 3 meitas |
| Reliģija | kristietība |
Jaroslavs Vladimirovičs, saukts Gudrais, kristīts kā Jurijs (ukraiņu: Ярослав Мудрий, krievu: Ярослав Владимирович Мудрый, baltkrievu: Ярасла́ў Уладзіміравіч "Му́дры", vikingu:Jarizleifr; dzimis ap 978. gadu, miris 1054. gada 20. februārī) bija Kijivas Krievzemes Kijivas lielkņazs un Novgorodas kņazs. Vladimira Svjatoslaviča dēls. Tēva nāves laikā 1015. gadā bija Novgorodas vietvaldis. 1019. gadā padzina vecāko brāli Svjatopolku Vladimiroviču no troņa Kijivā, un kļuva par Kijivas liekņazu. Ilgās Jaroslava valdīšanas laikā tika kodificēts likumu krājums "Krievu tiesa". Jaroslava Gudrā valdīšanas laiks bija viens no Kijivas Krievzemes uzplaukuma periodiem.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nav saglabājušās ziņas par Jaroslava dzimšanu un bērnības gadiem. Par Jaroslava māti vairums vēsturnieku uzskata Polockas kņazieni Rognedu Rogvolodovnu. Iesākumā tēvs Vladimirs Svjatoslavičs aizsūtīja Jaroslavu valdīt pār Rostovu. Par Jaroslava valdīšanu Rostovā trūkst drošu ziņu. Viena no leģendām saista Jaroslavu ar Jaroslavļas pilsētas dibināšanu. Vēlāk tēvs (pēc dažām ziņām - 1011. gadā) iecēla Jaroslavu Vladimiroviču par Veļikijnovgorodas kņazu. 1014. gadā Jaroslavs atteicās maksāt meslus tēvam uz Kijivu. 1015. gadā Vladimirs laikā, kad gatavojās karam ar Jaroslavu, mira.
Izvērtās cīņa par Kijivas troni starp Jaroslavu un tā brāli Svjatopolku Vladimiroviču. Jaroslavu atbalstīja novgorodieši un varjagu algotņi, bet Svjatopolku - Polijas karalis Boļeslavs I Drosmīgais. Pēc senkrievu hroniku ziņām Svjatopolks cīņā par varu nogalināja savus brāļus Borisu un Gļebu, kaut arī pēc Eimunda sāgas ziņām Borisu nogalināja Jaroslava sabiedrotie varjagi. 1016. gadā Jaroslavs sakāva Svjatopolku. 1018. gadā Polijas karalis Boļeslavs ieņēma Kijivu un Jaroslavs aizbēga uz Novgorodu. Tomēr, savācot jaunu karaspēku, 1019. gadā Jaroslavs sakāva Svjatopolku un ieņēma Kijivu.
1019. gadā Jaroslavs apprecējās ar Zviedrijas karaļa meitu Ingegerdu. Kā kāzu dāvanu Ingegerda saņēma Ladogas pilsētu un zemes ap to, kas no tā laika tiek sauktas Ingegerdas vārdā par Ingriju.
1020. gadā Jaroslava brālēns Polockas kņazs Bračislavs Izjaslavičs uzbruka Novgorodai, tomēr Jaroslavs viņu sakāva un pakļāva Usvjatas un Vitebskas pilsētas. 1023. gadā Jaroslava brālis, Tmutarakaņas kņazs Mstislavs Vladimirovičs kopā ar sabiedrotajiem hazāriem ieņēma Čerņigovu un zemi Dņepras labajā krastā, vēlāk sakaudams Jaroslava karaspēku. 1025. gadā par Polijas valdnieku kļuva Meško II Lamberts, bet tā brāļi Bezprims un Oto tika uzņemti Jaroslava galmā. 1026. gadā Jaroslavs noslēdza miera līgumu ar brāli Mstislavu, sadalot zemi pa Dņepru, tomēr līdz pat Mstislava nāvei 1036. gadā Jaroslavs uzturējās Novgorodā. 1028. gadā Jaroslava galmā patvērumu guva Norvēģijas karalis Olafs Harladsons. 1030. gadā, iebrūkot Ugaunijā, Jaroslavs nodibināja Tartu pilsētu, nosaucot to savā kristītajā vārdā par Jurjevu. 1031. gadā Jaroslava galmā patvērumu guva Norvēģijas karalis Haralds III.
1036. gadā Jaroslavs sakāva pečeņegus. Par godu šim notikumam tika likti pamati Kijevas Sofijas katedrālei. 1038. gadā Jaroslavs karoja pret jātvingiem, 1040. gadā pret Lietuvu, 1041. gadā pret Mazoviju. Vēlāk palīdzēja nostiprināties tronī Polijas karalim Kazimiram I Atjaunotājam. 1051. gadā viņš bez Konstantinopoles patriarha piekrišanas par Kijevas metropolītu iecēla Ilarionu, stiprinot Krievzemes baznīcas neatkarību.
Dzīves pēdējo posmu pavadīja Višgorodā. Tika apglabāts Sofijas katedrālē. Saglabājies Jaroslava Gudrā sarkofāgs, kurā neatrodas Jaroslava mirstīgās atliekas. Iespējams, tās izzagtas Otrā pasaules kara laikā. Bez pieminētajām pilsētām Jaroslavs dibinājis arī Jaroslavu Polijā, Bilu Cerkvu un Novhorodu-Siversku Ukrainā
Jaroslava Vladimiroviča bērni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jaroslava otrā sieva bija Zviedrijas karaļa Ūlofa Klēpja karaļa meita Ingegerda (Irina).
Dēli:
- Vladimirs Jaroslavičs (1020 - 1052) - Novgorodas kņazs
- Izjaslavs Jaroslavičs (1024 - 1078) - Novgorodas kņazs, Kijivas lielkņazs
- Svjatoslavs Jaroslavičs (1027 - 1076) - Čerņigovas kņazs, Kijivas lielkņazs
- Vsevolods Jaroslavičs (1030 - 1093) - Čerņigovas kņazs, Kijivas lielkņazs
- Vjačeslavs Jaroslavičs (1036 - 1057) - Smoļenskas kņazs
- Igors Jaroslavičs (1036 - 1060) - Volīnijas kņazs, Smoļenskas kņazs
Meitas:
- Elizabete Jaroslavna (Ellisifa) (1025 – ap 1067) - Norvēģijas karaļa Haralda Sigursona sieva
- Anastasija Jaroslavna (ap 1023 – 1074/1096) - Ungārijas karaļa Andrāša I sieva
- Anna Jaroslavna (1024..1032 – 1075) - Francijas karaļa Anrī I sieva
Ciltskoks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Iekavās senākais vikingu vārda variants
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jaroslavs Vladimirovičs.
Rurika dinastijas valdnieks .png){kind=small}
| ||||
|---|---|---|---|---|
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
| Priekštecis: Svjatopolks Vladimirovičs |
Kijivas lielkņazs 1016—1018 |
Pēctecis: Svjatopolks Vladimirovičs | ||
| Priekštecis: Svjatopolks Vladimirovičs |
Kijivas lielkņazs 1019—1054 |
Pēctecis: Izjaslavs Jaroslavičs | ||
|