Jaroslavs Vladimirovičs

Jaroslavs Vladimirovičs; Ꙗрославъ Володимѣровичь; Jarizleifr
	8. Kijivas lielkņazs
	Amatā; 1016. gads — 1054. gada 20. februārī
Priekštecis	Svjatopolks Vladimirovičs
Pēctecis	Izjaslavs Jaroslavičs
	Novgorodas kņazs
	Amatā; 1000. gads — 1034. gads
Priekštecis	Višeslavs Vladimirovičs
Pēctecis	Vladimirs Jaroslavičs
Dzimšanas dati	ap 978. gadu; ??
Dzīves vieta	Rostova - Veļikijnovgoroda - Kijiva
Miršanas dati	1054. gada 20. februārī; Višgoroda; (tagad Ukraina)
Apglabāts	Kijivas Sofijas katedrāle, Kijivā
Tēvs	Volodimirs Svjatoslavičs
Māte	Rogneda Rogvolodovna
Dzīvesbiedrs(-e)	Ingegerda
Bērni	6 dēli, 3 meitas
Reliģija	kristietība
Paraksts

Jaroslavs Vladimirovičs (senaustrumslāvu: Ꙗрославъ Володимѣровичь, ukraiņu: Яросла́в Володи́мирович, krievu: Ярослав Владимирович, baltkrievu: Ярасла́ў Уладзіміравіч, senskandināvu: Jarizleifr), vēlāk saukts par Jaroslavu Gudro (ukraiņu: Ярослав Мудрий, krievu: Ярослав Мудрый, baltkrievu: Ярасла́ў Му́дры), kristīts kā Jurijs (ukraiņu: Георгій (Юрій), krievu: Георгий, baltkrievu: Георгій; dzimis ap 978. gadu, miris 1054. gada 20. februārī) bija Kijivas Krievzemes Kijivas lielkņazs un Novgorodas kņazs. Volodimira Svjatoslaviča dēls. Tēva nāves laikā 1015. gadā bija Novgorodas vietvaldis. 1019. gadā padzina vecāko brāli Svjatopolku Vladimiroviču no troņa Kijivā un kļuva par Kijivas liekņazu. Ilgās Jaroslava valdīšanas laikā tika kodificēts likumu krājums "Krievu tiesa". Jaroslava Gudrā valdīšanas laiks bija viens no Kijivas Krievzemes uzplaukuma periodiem.

Dzīvesgājums

Nav saglabājušās ziņas par Jaroslava dzimšanu un bērnības gadiem. Par Jaroslava māti vairums vēsturnieku uzskata Polockas kņazieni Rognedu Rogvolodovnu. Iesākumā tēvs Volodimirs Svjatoslavičs aizsūtīja Jaroslavu valdīt pār Rostovu. Par Jaroslava valdīšanu Rostovā trūkst drošu ziņu. Viena no leģendām saista Jaroslavu ar Jaroslavļas pilsētas dibināšanu. Vēlāk tēvs (pēc dažām ziņām — 1011. gadā) iecēla Jaroslavu Vladimiroviču par Veļikijnovgorodas kņazu. 1014. gadā Jaroslavs atteicās maksāt meslus tēvam uz Kijivu. 1015. gadā Vladimirs laikā, kad gatavojās karam ar Jaroslavu, mira.

Izvērtās cīņa par Kijivas troni starp Jaroslavu un tā brāli Svjatopolku Vladimiroviču. Jaroslavu atbalstīja novgorodieši un varjagu algotņi, bet Svjatopolku — Polijas karalis Boļeslavs I Drosmīgais. Pēc senkrievu hroniku ziņām Svjatopolks cīņā par varu nogalināja savus brāļus Borisu un Gļebu, kaut arī pēc Eimunda sāgas ziņām Borisu nogalināja Jaroslava sabiedrotie varjagi. 1016. gadā Jaroslavs sakāva Svjatopolku. 1018. gadā Polijas karalis Boļeslavs ieņēma Kijivu un Jaroslavs aizbēga uz Novgorodu. Tomēr, savācot jaunu karaspēku, 1019. gadā Jaroslavs sakāva Svjatopolku un ieņēma Kijivu.

1019. gadā Jaroslavs apprecējās ar Zviedrijas karaļa meitu Ingegerdu. Kā kāzu dāvanu Ingegerda saņēma Ladogas pilsētu un zemes ap to, kas no tā laika tiek sauktas Ingegerdas vārdā par Ingriju.

1020. gadā Jaroslava brālēns Polockas kņazs Bračislavs Izjaslavičs uzbruka Novgorodai, tomēr Jaroslavs viņu sakāva un pakļāva Usvjatas un Vitebskas pilsētas. 1023. gadā Jaroslava brālis, Tmutarakaņas kņazs Mstislavs Vladimirovičs kopā ar sabiedrotajiem hazāriem ieņēma Čerņihivu un zemi Dņepras labajā krastā, vēlāk sakaudams Jaroslava karaspēku. 1025. gadā par Polijas valdnieku kļuva Meško II Lamberts, bet tā brāļi Bezprims un Oto tika uzņemti Jaroslava galmā. 1026. gadā Jaroslavs noslēdza miera līgumu ar brāli Mstislavu, sadalot zemi pa Dņepru, tomēr līdz pat Mstislava nāvei 1036. gadā Jaroslavs uzturējās Novgorodā. 1028. gadā Jaroslava galmā patvērumu guva Norvēģijas karalis Olafs Harladsons. 1030. gadā, iebrūkot Ugaunijā, Jaroslavs nodibināja Tartu pilsētu, nosaucot to savā kristītajā vārdā par Jurjevu. 1031. gadā Jaroslava galmā patvērumu guva Norvēģijas karalis Haralds III.

1036. gadā Jaroslavs sakāva pečeņegus. Par godu šim notikumam tika likti pamati Kijivas Sofijas katedrālei. 1038. gadā Jaroslavs karoja pret jātvingiem, 1040. gadā pret Lietuvu, 1041. gadā pret Mazoviju. Vēlāk palīdzēja nostiprināties tronī Polijas karalim Kazimiram I Atjaunotājam. 1051. gadā viņš bez Konstantinopoles patriarha piekrišanas par Kijivas metropolītu iecēla Ilarionu, stiprinot Krievzemes baznīcas neatkarību.

Dzīves pēdējo posmu pavadīja Višgorodā. Tika apglabāts Sofijas katedrālē. Saglabājies Jaroslava Gudrā sarkofāgs, kurā neatrodas Jaroslava mirstīgās atliekas. Iespējams, tās izzagtas Otrā pasaules kara laikā. Bez pieminētajām pilsētām Jaroslavs dibinājis arī Jaroslavu Polijā, Bilu Cerkvu un Novhorodu-Siversku Ukrainā

Jaroslava Vladimiroviča bērni

Jaroslava otrā sieva bija Zviedrijas karaļa Ūlofa Klēpja karaļa meita Ingegerda (Irina).

Dēli:

Vladimirs Jaroslavičs (1020—1052) — Novgorodas kņazs
Izjaslavs Jaroslavičs (1024—1078) — Novgorodas kņazs, Kijivas lielkņazs
Svjatoslavs Jaroslavičs (1027—1076) — Čerņihivas kņazs, Kijivas lielkņazs
Vsevolods Jaroslavičs (1030—1093) — Čerņihivas kņazs, Kijivas lielkņazs
Vjačeslavs Jaroslavičs (1036—1057) — Smoļenskas kņazs
Igors Jaroslavičs (1036—1060) — Volīnijas kņazs, Smoļenskas kņazs

Meitas:

Elizabete Jaroslavna (Ellisifa) (1025 — ap 1067) — Norvēģijas karaļa Haralda Sigursona sieva
Anastasija Jaroslavna (ap 1023 — 1074/1096) — Ungārijas karaļa Andrāša I sieva
Anna Jaroslavna (1024..1032 — 1075) — Francijas karaļa Anrī I sieva

Ciltskoks

Atsauces

↑ Iekavās senākais vikingu vārda variants

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jaroslavs Vladimirovičs.

Rurika dinastijas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Svjatopolks Vladimirovičs	Kijivas lielkņazs 1016—1018	Pēctecis: Svjatopolks Vladimirovičs
Priekštecis: Svjatopolks Vladimirovičs	Kijivas lielkņazs 1019—1054	Pēctecis: Izjaslavs Jaroslavičs

[1] Iekavās senākais vikingu vārda variants

[1]