Jaroslavs Vladimirovičs

Jaroslavs Vladimirovičs Ярослав Владимирович Jarizleifr
8. Kijevas lielkņazs
Amatā 1016. gads — 1054. gada 20. februārī
Priekštecis	Svjatopolks Vladimirovičs
Pēctecis	Izjaslavs Jaroslavičs
Novgorodas kņazs
Amatā 1000. gads — 1034. gads
Priekštecis	Višeslavs Vladimirovičs
Pēctecis	Vladimirs Jaroslavičs
Dzimšanas dati	ap 978. gadu ??
Dzīves vieta	Rostova - Veļikijnovgoroda - Kijeva
Miršanas dati	1054. gada 20. februārī Višgoroda (tagad Ukraina)
Apglabāts	Kijevas Sofijas katedrāle, Kijevā, mūsdienās - nezināmā vietā
Tēvs	Vladimirs Svjatoslavičs
Māte	Rogneda Rogvolodovna
Dzīvesbiedrs(-e)	Ingegerda Ūlofa meita
Bērni	6 dēli, 3 meitas
Reliģija	kristietība

Jaroslavs Vladimirovičs, saukts Gudrais, kristīts kā Jurijs (krievu: Ярослав Владимирович Мудрый, ukraiņu: Ярослав Мудрий, baltkrievu: Ярасла́ў Уладзіміравіч "Му́дры", vikingu:Jarizleifr; dzimis ap 978. gadu, miris 1054. gada 20. februārī) bija Kijevas Krievzemes Kijevas lielkņazs un Novgorodas kņazs. Vladimira Svjatoslaviča dēls. Tēva nāves laikā 1015. gadā bija Novgorodas vietvaldis. 1019. gadā padzina vecāko brāli Svjatopolku Vladimiroviču no troņa Kijevā, un kļuva par Kijevas liekņazu. Ilgās Jaroslava valdīšanas laikā tika kodificēts likumu krājums "Krievu tiesa". Jaroslava Gudrā valdīšanas laiks bija viens no Kijevas Krievzemes uzplaukuma periodiem.

Dzīvesgājums

Kanonizētais Kijevas lielkņaza Jaroslava attēls no cara Ivana IV albuma (1672).

Nav saglabājušās ziņas par Jaroslava dzimšanu un bērnības gadiem. Par Jaroslava māti vairums vēsturnieku uzskata Polockas kņazieni Rognedu Rogvolodovnu. Iesākumā tēvs Vladimirs Svjatoslavičs aizsūtīja Jaroslavu valdīt pār Rostovu. Par Jaroslava valdīšanu Rostovā trūkst drošu ziņu. Viena no leģendām saista Jaroslavu ar Jaroslavļas pilsētas dibināšanu. Vēlāk tēvs (pēc dažām ziņām - 1011. gadā) iecēla Jaroslavu Vladimiroviču par Veļikijnovgorodas kņazu. 1014. gadā Jaroslavs atteicās maksāt meslus tēvam uz Kijevu. 1015. gadā Vladimirs laikā, kad gatavojās karam ar Jaroslavu, mira.

Izvērtās cīņa par Kijevas troni starp Jaroslavu un tā brāli Svjatopolku Vladimiroviču. Jaroslavu atbalstīja novgorodieši un varjagu algotņi, bet Svjatopolku - Polijas karalis Boļeslavs I Drosmīgais. Pēc senkrievu hroniku ziņām Svjatopolks cīņā par varu nogalināja savus brāļus Borisu un Gļebu, kaut arī pēc Eimunda sāgas ziņām Borisu nogalināja Jaroslava sabiedrotie varjagi. 1016. gadā Jaroslavs sakāva Svjatopolku. 1018. gadā Polijas karalis Boļeslavs ieņēma Kijevu un Jaroslavs aizbēga uz Novgorodu. Tomēr, savācot jaunu karaspēku, 1019. gadā Jaroslavs sakāva Svjatopolku un ieņēma Kijevu.

1019. gadā Jaroslavs apprecējās ar Zviedrijas karaļa meitu Ingegerdu. Kā kāzu dāvanu Ingigerda saņēma Ladogas pilsētu un zemes ap to, kas no tā laika tiek sauktas Ingigerdas vārdā par Ingriju.

1020. gadā Jaroslava brālēns Polockas kņazs Bračislavs Izjaslavičs uzbruka Novgorodai, tomēr Jaroslavs viņu sakāva un pakļāva Usvjatas un Vitebskas pilsētas. 1023. gadā Jaroslava brālis, Tmutarakaņas kņazs Mstislavs Vladimirovičs kopā ar sabiedrotajiem hazāriem ieņēma Čerņigovu un zemi Dņepras labajā krastā, vēlāk sakaudams Jaroslava karaspēku. 1025. gadā par Polijas valdnieku kļuva Meško II Lamberts, bet tā brāļi Bezprims un Oto tika uzņemti Jaroslava galmā. 1026. gadā Jaroslavs noslēdza miera līgumu ar brāli Mstislavu, sadalot zemi pa Dņepru, tomēr līdz pat Mstislava nāvei 1036. gadā Jaroslavs uzturējās Novgorodā. 1028. gadā Jaroslava galmā patvērumu guva Norvēģijas karalis Olafs Harladsons. 1030. gadā, iebrūkot Ugaunijā, Jaroslavs nodibināja Tartu pilsētu, nosaucot to savā kristītajā vārdā par Jurjevu. 1031. gadā Jaroslava galmā patvērumu guva Norvēģijas karalis Haralds III.

1036. gadā Jaroslavs sakāva pečeņegus. Par godu šim notikumam tika likti pamati Kijevas Sofijas katedrālei. 1038. gadā Jaroslavs karoja pret jātvingiem, 1040. gadā pret Lietuvu, 1041. gadā pret Mazoviju. Vēlāk palīdzēja nostiprināties tronī Polijas karalim Kazimiram I Atjaunotājam. 1051. gadā viņš bez Konstantinopoles patriarha piekrišanas par Kijevas metropolītu iecēla Ilarionu, stiprinot Krievzemes baznīcas neatkarību.

Dzīves pēdējo posmu pavadīja Višgorodā. Tika apglabāts Sofijas katedrālē. Saglabājies Jaroslava Gudrā sarkofāgs, kurā neatrodas Jaroslava mirstīgās atliekas. Iespējams, tās izzagtas Otrā pasaules kara laikā. Bez pieminētajām pilsētām Jaroslavs dibinājis arī Jaroslavu Polijā, Bilu Cerkvu un Novhorodu-Siversku Ukrainā

Jaroslava Vladimiroviča bērni

Jaroslava otrā sieva bija Zviedrijas karaļa Ūlofa Klēpja karaļa meita Zviedrijas Ingigerda (Irina).

Dēli:

• Vladimirs Jaroslavičs (1020 - 1052) - Novgorodas kņazs
• Izjaslavs Jaroslavičs (1024 - 1078) - Novgorodas kņazs, Kijevas lielkņazs
• Svjatoslavs Jaroslavičs (1027 - 1076) - Čerņigovas kņazs, Kijevas lielkņazs
• Vsevolods Jaroslavičs (1030 - 1093) - Čerņigovas kņazs, Kijevas lielkņazs
• Vjačeslavs Jaroslavičs (1036 - 1057) - Smoļenskas kņazs
• Igors Jaroslavičs (1036 - 1060) - Volīnijas kņazs, Smoļenskas kņazs

Meitas:

• Elizabete Jaroslavna (Ellisifa) (1025 – ap 1067) - Norvēģijas karaļa Haralda Sigursona sieva
• Anastasija Jaroslavna (ap 1023 – 1074/1096) - Ungārijas karaļa Andrāša I sieva
• Anna Jaroslavna (1024..1032 – 1075) - Francijas karaļa Anrī I sieva

Atsauces

Rurika dinastijas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Svjatopolks Vladimirovičs	Kijevas lielkņazs 1016—1018	Pēctecis: Svjatopolks Vladimirovičs
Priekštecis: Svjatopolks Vladimirovičs	Kijevas lielkņazs 1019—1054	Pēctecis: Izjaslavs Jaroslavičs