Perma-triasa izmiršana

Jūras faunas izmiršanas intensitāte fanerozoja laikā. Katrā laika intervālā parādīts, cik daudz ģinšu procentuāli neizdzīvoja līdz nākamajam laika intervālam. Izmiršana parādīta tikai tām ģintīm, kas ir saglabājušās fosilā veidā

Perma-triasa izmiršana ir viena no piecām dzīvo organismu masveida izmiršanām. Pēc šīs izmiršanas tiek vilkta robeža starp perma un triasa ģeoloģiskajiem periodiem. Šī izmiršana sadala arī paleozoja un mezozoja ēras. Pēc mūsdienu ģeohronoloģiskās skalas tā notika pirms 252,2 ± 0,5 mlj. gadu. Šī izmiršana bija lielākā biosfēras katastrofa Zemes vēsturē, kuras rezultātā izmira 96% jūras sugu un 70% sauszemes mugurkaulnieku sugu. Katastrofa ir vienīgais zināmais kukaiņu izmiršanas gadījums, kuras rezultātā izmira 57% kukaiņu ģinšu un 83% sugu. Ņemot vērā tik lielu bioloģisko sugu zudumu, biosfēras atjaunošanai bija nepieciešams ilgāks laiks, nekā citu izmiršanu gadījumos. Perma-triasa izmiršanas modeļi pašlaik vēl tiek apspriesti. Dažādas zinātniskās skolas atbalsta no viena līdz trim izmiršanas maksimumiem.

Katastrofas cēloņi

Pašlaik speciālistiem nav vienota uzskata par izmiršanas cēloņiem. Tiek izskatīti vairāki izmiršanas iemesli:

• Katastrofiskie notikumi:

• vulkāniskās darbības aktivizēšanās Sibīrijā;
• viena vai vairāku meteorītu triecieni, vai arī Zemes sadursme ar asteroīdu vairāku desmitu kilometru diametrā (par šīs hipotēzes pierādījumu tiek minēts 500 km liels krāteris Vilksa Zemes rajonā);
• pēkšņa metāna gāzes izplūde no jūras dziļumiem.

• Pakāpeniskie notikumi:

• anoksija — atmosfēras un jūras ūdens ķīmiskā sastāva maiņa (skābekļa deficīts);
• klimata sausuma palielināšanās;
• okeānisko straumju un/vai jūras līmeņa izmaiņas klimatisko izmaiņu rezultātā.

Biežāk ir izplatīta hipotēze, saskaņā ar kuru katastrofas cēloņi ir saistīti ar lielajiem bazalta trapu izlijumiem vulkāniskās darbības rezultātā pirms 260 mlj. (Emeišanas trapi) un 251 mlj. gadu (Sibīrijas trapi). Ar to varētu būt saistīta vulkāniskā ziema, siltumnīcas efekts no vulkānisko gāzu izplūdēm, kā arī citas biosfēru ietekmējošās klimatiskās izmaiņas.

Izmiršanas sekas

Masu izmiršanas rezultātā no Zemes virsas pazuda daudzas sugas, vēsturē aizgāja veselas organismu kārtas un pat klases; parareptiļu lielākā daļa (izņemot mūsdienu bruņurupuču senčus), daudzas zivju un posmkāju grupas (trilobītus ieskaitot). Kataklizma deva arī spēcīgu triecienu mikroorganismiem.

Tiek uzskatīts, ka pēc šīs izmiršanas biosfēras atjaunošanai bija nepieciešami 30 mlj. gadu, kaut arī daži zinātnieki secina, ka tā varētu notikt arī īsākā laika periodā, ap 5—10 mlj. gadu. Seno formu izmiršana deva izdevību attīstīties daudzām dzīvnieku grupām, kuras pirms tam atradās ēnā. Nākamā triasa perioda sākumā un vidū attīstījās arhozauri, no kuriem cēlās dinozauri un krokodili, bet vēlāk putni. Bez tam tieši triasā parādījās pirmie zīdītāji.