Perma-triasa izmiršana

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jūras faunas izmiršanas intensitāte fanerozoja laikā. Katrā laika intervālā parādīts procentuali cik daudz ģinšu neizdzīvoja līdz nākamajam laika intervālam. Izmiršana paradīta tikai tām ģintīm, kas ir saglabājušās fosilā veidā.

Perma-triasa izmiršana (angl. The Great Dying) ir viena no piecām dzīvo organismu masu izmiršanām. Pēc šīs izmiršanas tiek vilkta robeža starp perma un triasa ģeoloģiskajiem periodiem. Šī izmiršana sadala arī paleozoja un mezozoja ēras. Pēc mūsdienu ģeohronoloģiskās skalas tā notika pirms 252,2 ± 0,5 mlj. gadu. Šī izmiršana bija lielākā biosfēras katastrofa Zemes vēsturē, kuras rezultātā izmira 96% jūras sugu un 70% sauszemes mugurkaulnieku sugu. Katastrofa ir vienīgais zināmais kukaiņu izmiršanas gadījums, kuras rezultātā izmira 57% kukaiņu ģinšu un 83% sugu. Ņemot vērā tik lielu bioloģisko sugu zudumu, biosfēras atjaunošanai bija nepieciešams ilgāks laiks, nekā citu izmiršanu gadījumos. Perma-triasa izmiršanas modeļi pašlaik vēl tiek apspriesti. Dažādas zinātniskās skolas atbalsta no viena līdz trim izmiršanas maksimumiem.

Katastrofas cēloņi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pašlaik speciālistiem nav vienota uzskata par izmiršanas cēloņiem. Tiek izskatīti vairāki izmiršanas iemesli:

  • Katastrofiskie notikumi:
  • Pakāpeniskie notikumi:

Biežāk ir izplatīta hipotēze, saskaņā ar kuru katastrofas cēloņi ir saistīti ar lielajiem bazalta trapu izlijumiem vulkāniskās darbības rezultātā pirms 260 mlj. (Emeišanas trapi) un 251 mlj. gadu (Sibīrijas trapi). Ar to varētu būt saistīta vulkāniskā ziema, siltumnīcas efekts no vulkānisko gāzu izplūdēm, kā arī citas biosfēru ietekmējošās klimatiskās izmaiņas.

Izmiršanas sekas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Masu izmiršanas rezultātā no Zemes virsas pazuda daudzas sugas, vēsturē aizgāja veselas organismu kārtas un pat klases; parareptiļu lielākā daļa (izņemot mūsdienu bruņurupuču senčus), daudzas zivju un posmkāju grupas (trilobītus ieskaitot). Kataklizma deva arī spēcīgu triecienu mikroorganismiem.

Tiek uzskatīts, ka pēc šīs izmiršanas biosfēras atjaunošanai bija nepieciešami 30 mlj. gadu, kaut arī daži zinātnieki secina, ka tā varētu notikt arī īsākā laika periodā, ap 5-10 mlj. gadu. Seno formu izmiršana deva izdevību attīstīties daudzām dzīvnieku grupām, kuras pirms tam atradās ēnā. Nākamā triasa perioda sākumā un vidū attīstījās arhozauri, no kuriem cēlās dinozauri un krokodili, bet vēlāk putni. Bez tam tieši triasā parādījās pirmie zīdītāji.