Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem
Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem | |
---|---|
Koordinātas | 57°7′57″N 27°15′48″E / 57.13250°N 27.26333°EKoordinātas: 57°7′57″N 27°15′48″E / 57.13250°N 27.26333°E |
Atrašanās vieta | Partizānu iela, Balvi, Latvija |
Materiāls | bronza |
Augstums | 4 m tēls, 5 m pamats |
Pabeigšanas datums | 1938 (1993) |
Veltīts | Latgales partizānu pulka karavīriem |
Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem ir Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. — 1920. gadā kritušajiem Latgales partizānu pulka karavīriem, kas atrodas Partizānu ielā Balvos. Tautā bieži dēvēts par "Balvu Staņislavu".
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pieminekļa celšanu blakus Balvu pilsētas parkam ierosināja 1927. gadā un 1933. gadā uzcēla pieminekļa pakāji. Tēlnieka Kārļa Jansona bronzā lieto pieminekli ar uzrakstu "LATGALES PARTIZĀNU PULKA KRITUŠIEM KARAVĪRIEM 1919.-1920." 1938. gada 14. augustā atklāja Latvijas kara ministrs Jānis Balodis. 5 metrus augstais pieminekļa pamats bija veidots no visu to novadu laukakmeņiem, kuros pulks cīnījās.
Pēc Latvijas okupācijas 1941. gada 5. aprīlī komunisti pieminekli iznīcināja, bet partizāna tēlu paglabāja Balvu milicijas pagalmā. Vācu okupācijas laikā 1943. gadā pieminekli atjaunoja, bet Sarkanās armijas uzbrukuma laikā 1944. gada vasarā pieminekli nogāza otrreiz, aizveda un iznīcināja.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas balvenieši vāca ziedojumus pieminekļa atjaunošanai. Latgales partizānu pulka pieminekli no jauna izkala autora dēls tēlnieks Andrejs Jansons un to svinīgi atklāja 1993. gada 11. novembrī.[1] Uz atjaunotā pieminekļa pamatnes uzrakstīja "ATJAUNOTS, GODINOT ARĪ 1940.-1954. GADA LATGALES NACIONĀLĀS BRĪVĪBAS CĪNĪTĀJUS".[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ zudusilatvija.lv
- ↑ Latgales partizānu piemineklis Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas Letonica projekts "Zudusī Latvija"