Plānčauļi
| Plānčauļi | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Augstākie vēži (Malacostraca) |
| Kārta | Plānčauļi (Leptostraca) |
| Iedalījums | |
 Plānčauļi Vikikrātuvē | |
Plānčauļi (Leptostraca) ir fillokarīdu apakšklases augstāko vēžu kārta. Tie ir jūras piekrastes zonas vēžveidīgie ar visai plašu izplatību (Nebalia) un senu izcelšanos. To fosilijas sastopamas jau silūra nogulumos. Plānčauļi ir primitīvāko mūsdienu augstāko vēžveidīgo kārta.
Raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No īstajiem augstākajiem vēžiem tie krasi atšķiras ar galvkrūšu vairoga divvāku formu, kā arī ar to, ka vairogs pārsedz krūšu ekstremitātes un nesaaug ar krūšu nodalījuma muguras virsmu; ir brīvs pat pirmais krūšu segments. No īstajiem augstākajiem vēžiem plānčauļi atšķiras arī ar to, ka krūtis ļoti īsas un pie tām ir astoņi pāri plakanu vienādas uzbūves divzarainu kāju, kas atgādina lapkāju kājas. Plānčauļus no pārējiem augstākajiem vēžiem atšķir septiņu segmentu vēders un telsons ar dakšu (furca) tā galā. Plānčauļu attīstība ir tieša, bez metamorfozes. Daudzas pazīmes plānčauļus saista ar lapkājiem, un tādējādi tie ir starpposms starp zemākajiem un augstākajiem vēžiem.
Morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Plānčauļi ir neliela izmēra vēzīši, ar ķermeņa garumu 5-15 mm. To galvkrūtis un daļēji arī vēders pārklāti ar plānu muguras bruņu — karapaksu, ar kuru savienots kustīgs pieres dzelksnis — rostrums, kurš piesedz acis un antenu pamatnes. Antenulas un antenas ir garas. Plānčauļiem ir trīs žokļu pāri. Pie pirmā maksillu pāra ir pievienots garš vicveidīgs izaugums, ar kuru vēzītis tīra karapaksa iekšējo dobumu. Astoņi pāri krūšu kāju ir ar līdzīgu uzbūvi — tās ir lapveida kājas, kas līdzīgas vairodžu krūšu ekstremitātēm. Tās pilda peldēšanas un elpošanas funkcijas, kā arī nofiltrē barības daļiņas. Vēderam ir septiņi segmenti. Pirmie četri vēdera kāju pāri ir gari, divzaraini, pielāgoti peldēšanas funkcijai. Beidzamie divi kāju pāri ir rudimentāri. Uz septītā vēdera segmenta ekstremitāšu nav, bet uz telsona ir furka.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ir zināmas 39 plāncauļu sugas, ka iedalītas 3 dzimtās un 10 ģintīs.
Kārta Plānčauļi (Leptostraca)
- dzimta Nebaliopsidae
- dzimta Nebaliidae
- dzimta Paranebaliidae
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Leptostraca |