Plānprātība

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Plānprātība ir vairāk vai mazāk nopietni domāšanas traucējumi, kas radušies primāri, nevis kā citu psihiatrisku simptomu (piemēram, murgu) rezultāts.[1] Plānprātība var būt iedzimta, to sauc par oligofrēniju (pēc smaguma iedala idiotijā, imbecilitātē un debilitātē). Dzīves laikā radušos plānprātību sauc par demenci[2], tā ir progresīva domāšanas spēju un izzinošās funkcijas krišanās. To izraisa smadzeņu bojājums vai slimība (piemēram, kretīnisms ir joda trūkuma vai vairogdziedzera darbības traucējumu rezultāts). Demence parasti skar vecākā gadagājuma cilvēkus (vecuma jeb senilā demence) un tā visbiežāk izpaužas kā nespēja atcerēties pat pašas vienkāršākās lietas. Viena no slavenākajām personām, kas cieta no demences, bija bijušais Čīles līderis Augusto Pinočets.

Zinātnieki ir atklājuši, ka spārdīšanās un lamāšanās miega laikā ir zīme, kas norāda uz to, ka cilvēkam ir lielāks risks saslimt ar plānprātību.[3]

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Imants Eglītis. Psihiatrija. Rīga : Zvaigzne, 1974, 90. lpp.
  2. Dažreiz nepareizi dēvē par demenciju
  3. «Disturbed sleep tied to Parkinson's risk» (angliski). Skatīts: 2008. gada 27. decembrī.