Placebo efekts

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par medicīnisku metodi. Par citām jēdziena Placebo nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Placebo (no latīņu: placēbō — 'patikšu') ir farmakoloģiski neiedarbīgas vielas sniegšana pacientam ārstniecības nolūkos, visbiežāk zāļu efektivitātes pētījumos. Šim procesam var būt ārstnieciska iedarbība (placebo efekts), un tā ir saistīta ar paša pacienta ticību efektivitātei. Visbiežāk placebo vielas tiek pagatavotas no laktozes.[1]

Par placebo efektu sauc cilvēka garīgās vai fiziskās veselības uzlabošanos bez jebkāda objektīva iemesla. Šo efektu atklāja ārsti: kad pacients ticot, ka ārsta metodika, izrakstītie medikamenti veicina veselības uzlabošanos, novēro simptomu samazināšanos. Placebo efekta darbības mehānisms balstās uz ticību un pašiedvesmu.[2]

Placebo efekta izpausmes līmenis atkarīgs no:

  1. placebo vielas izskata,
  2. cenas,
  3. sarežģītības iegūt „zāles” (pastiprina uzticību zāļu efektivitātei, nevēloties uzskatīt, ka pūles, ar kurām tās tika iegūtas un iztērētā nauda ir izlietotas veltīgi),
  4. uzticības līmeņa ārstam,
  5. medicīnas iestādes autoritātes.

Iedarbības mehānisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Placebo efekts ir balstīts uz terapeitisko uzticību. Apziņas kritiskums („ne ticu”) tiek pārvarēts, piesaistot terapeitisko uzticību kādai reālam objektam — tabletēm, injekcijām vai darbībām, kurām īstenībā nav objektīvas ārstnieciskas iedarbības uz organismu. Pacientam tiek ziņots, ka dotam preparātam ir noteikta iedarbība, un, neskatoties uz objektīvu neefektivitāti, slimības simptomu mazināšanās izpaužas mazākā vai lielākā mērā. Fizioloģiski šo parādību sasaista ar to, ka placebo efekts var aktivēt endorfīna sintēzi organismā, kas daļēji var aizvietot preparāta iedarbību.

Pētījumi ir parādījuši, ka pozitīvs placebo efekts var tik novērots pie:

  1. depresijas,
  2. sāpēm,
  3. bezmiega,
  4. menopauzes u.c.

Pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar astmu, tika noskaidrots, ka pacienti, kuri izmantoja placebo inhalatorus uzrāda tādus pašus rezultātus elpošanas testos kā kontrolgrupa (bez inhalatora). Tomēr, anketēšana uzrādīja, ka subjektīvi placebo pacienti jūtās labāk, ka arī pielīdzināja placebo inhalatorus ārstnieciskajiem inhalatoriem.[3]

Placebo farmakoloģijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Placebo tiek arī izmantots kā kontroles preparāts jauno ārstniecības līdzekļu klīniskajos pētījumos. Vienai pētījuma dalībnieku grupai tiek iedots testējamais preparāts, otrai — placebo. Testējamo zāļu iedarbībai ir jābūt statistiski nozīmīgi augstākai nekā placebo zāļu efektam, lai zāles uzskatītu par iedarbīgām. Placebo var arī saturēt ļoti nelielu daudzumu aktīvās vielas. Klīniskajos pētījumos vidēji 5—10% pacientu, kas lieto placebo, izjūt pašsajūtas uzlabošanos, efekta izpausme ir atkarīga no slimības. Tomēr šis procents dažādos literatūras avotos atšķiras. Ir pētījumi, kuros uzrāda, ka 60—70% no šizofrēnijas slimnieki ir placebo ietekmējami. Rādītāji šai slimības grupai ir visaugstākie, ja salīdzina, pēc tā paša avota, ar psihiski slimiem pacientiem (40%) un veseliem cilvēkiem (30%).[4] Vairākumā pētījumos tiek konstatēts arī nocebo efekts — placebo negatīvais efekts: 1—5% pacientu izjūt diskomforta dažādas formas no placebo vielas lietošanas (alerģijas izpausmes, kuņģa vai sirds darbības traucējumi).[5] Dažiem placebo pacientiem var novērot farmakofobijas vai farmakofilijas izpausmes.[3]

Placebo farmakoterapijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir gadījumi, kad ārsti ar nodomu izraksta placebo savam pacientam, kuram ir tendence uz sāpju, slimību pašam sev izdomāšanu. Placebo izmantošana novērš neracionālo farmakoterapiju un īsto zāļu blakusefektu izpausmes uz organismu. Homeopātijas pozitīvie rezultāti arī tiek bieži vien izskaidroti ar placebo efektu.[6][7]

Placebo un narkoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Placebo efekts dažviet tiek izmantots pacientu ar atkarībām (biežāk alkoholiķu) ārstēšanai. Pacienti tiek hipnotizēti, tiem tiek iešūtas zem ādas „pretatkarību” kapsulas, u.c. Darbības efekts īstenojas, pateicoties pacienta pārliecībai, ka viņš var nomirt, ja tiks atkārtoti lietota kāda atkarību izraisoša viela. Pacienta lielākai iebaidīšanai tiek parakstīts līgums par atbildības noņemšanu no ārsta, ja pacients nomirst noteikumu neievērošanas dēļ.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. septembrī. Skatīts: 2015. gada 22. oktobrī.
  2. Дружинин В. Н., Экспериментальная психология, 2-е издание, 41. стр, 1999
  3. 3,0 3,1 http://www.webmd.com/pain-management/what-is-the-placebo-effect?page=2 
  4. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 22. oktobrī.
  5. Benedetti, Эффект плацебо: научные факты в противоречии с этическими аспектами и уязвимостью пациента, World Psychiatry, 11(2) 70-71
  6. 6,0 6,1 Крупицкий Е. М. Краткосрочное интенсивное психотерапевтическое вмешательство в наркологии с позиций доказательной медицины. // Неврологический вестник — 2010, № 3. С. 25 — 27
  7. Cucherat et al., Evidence of clinical efficacy of homeopathy. A meta-analysis of clinical trials. HMRAG. Homeopathic Medicines Research Advisory Group. Eur J Clin Pharmacol. 2000; 56(1):27-33

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • [1] Skeptiķu vārdnīca — placebo (angliski)