Plaušzivjveidīgās

Plaušzivjveidīgās Dipnomorpha Ahlberg, 1991
Plaušzivjveidīgā Neoceratodus forsteri.
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Apakštips	Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Infratips	Žokļaiņi (Gnathostomata)
Megaklase	Kaulzivis (Osteichthyes)
Virsklase	Daivspurzivis (Sarcopterygii)
Klase	Ripidistijas (Rhipidistia)
Apakšklase	Plaušzivjveidīgās (Dipnomorpha)
Iedalījums
Dipnojas (Ceratodontae) Porolepjveidīgās (Porolepimorpha)

Plaušzivjveidīgās (Dipnomorpha) ir viena no daivspurzivju virsklases (Sarcopterygii) apakšklasēm (citi tās uzskata vienkārši par kladu), kas apvieno divējādelpojošās zivis un porolepjveidīgās. Šo apakšklasi 1991. gadā izdalīja zviedru paleontologs Pērs Albergs, sadalot ripidistijas divās daļās: primitīvākajās plaušzivjveidīgajās un attīstītākajos četrkājveidīgajos, no kuriem vēlāk ir cēlušies sauszemes mugurkaulnieki. Šīs klases aizvēsturiskie pārstāvji (plaušzivju priekšteči) dzīvoja paleozoja ērā, sākot ar apakšdevonu un vēlāko pārstāvju relikti līdz pat mūsdienām.

Apraksts

Plaušzivjveidīgo galvaskauss ir ar strupu purnu un nelielām acu orbītām. Tā priekšējā daļā ir attīstīti elektroreceptoru orgānu rostrālie kanāli. Galvai ir raksturīgas zobu spirāles un lielas zobu plātnes. Krūšu spuras ir šauras un izstieptas, ar daudziem ass mezomēriem un radiālijām virs un zem ass daļas (biseriālā spura). Abas muguras spuras izvietotas tuvu astes spurai. Pirmā muguras spura parasti ir mazāka par otro, un tai nav radiāliju. Otrajai muguras spurai un anālajai spurai ir daudz radiāliju. Dažām formām muguras spura saplūst ar astes spuru.

Jangolepīdas, diabolepīdas un dipnojas demonstrē pāreju sēriju no primitīvas galvaskausa un žokļu uzbūves, kāda ir porolepjveidīgajām, uz specializētu, kāda ir raksturīga dipnojām. Šeit ir novērojama kaulu redukcija, galvaskausa iekšējā savienojuma kustības samazināšanās un zobu sistēmas tipa izmaiņa no košanas uz saspiešanu.