Pāriet uz saturu

Plaudis

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Plauži)
Šis raksts ir par zivju sugu. Par citām jēdziena plaudis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Plaudis
Abramis brama (Linnaeus, 1758)
Plaudis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
KārtaKarpveidīgās (Cypriniformes)
DzimtaSapalu dzimta (Leuciscidae)
ĢintsPlauži (Abramis)
SugaPlaudis (A. brama)
Plaudis Vikikrātuvē

Plaudis (Abramis brama) saskaņā ar jaunākajiem datiem ir vienīgā plaužu ģints (Abramis) zivju suga.[1] Plaudi sauc arī par breksi. Šis nosaukuma variants, iespējams, ir cēlies no zivs nosaukuma vācu valodā (die Brachse).

Tas pamatā mājo Eiropā, uz ziemeļiem no Alpiem, Pirenejiem un Balkāniem. Uz austrumiem tā izplatības areāls beidzas Āzijas rietumos — Melnās jūras, Kaspijas jūras un Arāla jūras reģionā. Plaudis ir bieži sastopams arī Latvijā.[2] Plaudis mājo saldūdens tilpnēs — dīķos, ezeros, kanālos, lēni plūstošās upēs un viegli sāļās upju ietekās jūrā.[3] Uzturas pie gultnes, bedrēs, mierīgās atstraumēs. Nelielās upītēs un nelielos vai stipri aizaugušos un slēgtos ezeros parasti nav sastopams.[2]

Vecāki plauži iegūst bronzas krāsas toni
Plauža (lejā) jaunās zivis ir ļoti līdzīgs ar plici (augšā)

Pieauguša plauža ķermeņa garums parasti ir 30—55 cm, vidējais svars 2—4 kg.[4] Bet plaudis var sasniegt 75 cm garumu un svērt vairāk kā 6 kg.[3] Plauža ķermenis ir sāniski saplacināts, un tam ir augstu izcelts muguras kūkums. Zvīņas ir sudrabaini pelēkā krāsā, lai gan vecākas zivis iegūst bronzas krāsas toni, īpaši tās, kas dzīvo tīros ūdeņos. Spuras ir tumši pelēkas vai gandrīz melnas, tās nekad nav sārtas. Spuru krāsa ir viena no galvenajām pazīmēm, pēc kuras plaudi var atšķirt no citām, līdzīgām zivīm. Galva relatīvi maza, arī acis un zvīņas mazas.[5] Plaudim ir ļoti daudz asaku.[6]

Līdzīgās sugas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plaudi var viegli sajaukt ar plici (Blicca bjoerkna) un spāri (Ballerus ballerus), īpaši jaunās zivis. Visuzticamākais paņēmiens, kā sugas var atšķirt, ir, saskaitot zvīņas vai nu uz sānu līnijas, vai taisnā līnijā uz leju no muguras spuras pirmā stara līdz sānu līnijai. Plaudim ir vairāk zvīņu nekā plicim, bet mazāk nekā spārei. Plaudim uz vertikālās līnijas ir 12 zvīņas,[7] bet uz sānu līnijas 51—60.[8] Plicim uz vertikālās līnijas ir mazāk par 10 zvīņu rindām, uz sānu līnijas 44—48 zvīņas.[9] Spārei uz sānu līnijas ir 62—77 zvīņas.[10] Pieaugot pliča krūšu spuras kļūst sārtas. Rīkles zobi novietoti vienā rindā. Anālajai spurai ir mazāk staru nekā spārei.[2] Plaudis ļoti viegli hibridizējas ar citām karpu dzimtas sugām — ar plici, raudu, ruduli, sapalu un vīķi.[2] Piemēram, plauža un raudas hibrīdu ir ļoti grūti atšķirt no īstā plauža.[11]

Plaudis mēdz uzturēties baros tuvu tilpes dibenam. Sevišķi lieli bari veidojas rudenī, izvietojoties ziemošanas bedrēs. Ziemā plaudis ir mazaktīvs. Plaudim var novērot migrāciju līdz 440 km tālumā. Pārvietošanās ātrums migrācijas laikā ir 14 km diennaktī.[2] Plaudis zināmu brīdi spēj izdzīvot ārpus ūdens.[6]

Plaudis barību parasti meklē uz ūdenstilpes dibena

Plaudis nakts laikā barojas tīrākos un seklākos ūdeņos nekā dienas laikā. Tas barību meklē dūņās. Īpaši iecienīti ir trīsuļodu kāpuri, gliemenes un gliemeži. Lielākās zivis barojas ar mazākām zivīm.[6] Plaudis barojas arī ar ūdensaugiem un zooplanktonu.[2] Tā kā plaudis nārsto straujos ūdeņos, jaunie plauži barojas, filtrējot ūdeni caur žaunu zariem. Tā galvenā barība, filtrējot ūdeni, ir ūdensblusas (Daphnia). Pēc 2 gadiem plaudis pamet straujos ūdeņus, bet, ja tas tam neizdodas, plauži piemērojas esošajiem apstākļiem — tie aug lēnām, vai arī to augšana apstājas vispār, jo pieaugot zivij, attālums starp žaunu zariem palielinās un uzņemt barību ar ūdens filtrēšanu vairs nevar.[6] Ja plaudim trūkst barības, tam attīstās plāna un asa muguras līnija.[12]

Dzimumgatavība plaudim iestājas 2—13 gadu vecumā, sasniedzot 5—41 cm garumu.[2] Mātīte nērš ikrus 1—3 piegājienos ar 6—19 dienu starplaiku. Tās auglība ir apmēram 400—912 000 ikru. Plaudis Latvijā nārsto maijā un jūnijā, kad ūdens t° ir 8—24 °C. Nārsts notieko 5—20 m dziļumā. Kopējais nārsta ilgums 3—45 dienas.[2] Ikri pielīp pie augiem, kur to attīstība ilgst 2—19 dienas atkarībā no temperatūras. Pēc izšķilšanās kāpuri aptuveni 2 dienas pavada piestiprinājušies pie augiem.[2]

  1. «IUCN: Abramis brama». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 12. novembrī. Skatīts: 2012. gada 3. maijā.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 2,8 Plaudis
  3. 3,0 3,1 Common Bream-Abramis brama
  4. Carp bream Fact Sheet
  5. «Fish Facts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 20. janvārī. Skatīts: 2012. gada 3. maijā.
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 «Comprehensive Description of Abramis brama». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 12. februārī. Skatīts: 2012. gada 3. maijā.
  7. William Yarrell. A History of British Fishes: Illustrated by 500 Wood Engravings. Van Voorst, 1841. 385. lpp.
  8. Abramis brama (Linnaeus, 1758)
  9. «Silver Bream (Blicca Bjoerkna)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2012. gada 3. maijā.
  10. «Ballerus ballerus (Linnaeus, 1758)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 18. septembrī. Skatīts: 2012. gada 3. maijā.
  11. Giles, Nick, Freshwater Fish of the British Isles: A Guide for Anglers and Naturalists, Swan Hill Press, 1994, ISBN 1-85310-317-9, pp 140—144
  12. «Bream». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 3. septembrī. Skatīts: 2012. gada 3. maijā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]