Pohjolan Voima

Pohjolan Voima Oy
Pohjolan Voima Oy
Tips	Kapitālsabiedrība
Darbības joma	enerģētika
Dibināts	1943. gads
Galvenais birojs	Helsinki, Somija
Produkti	elektroenerģijas ražošana
Tīmekļa vietne	pohjolanvoima.fi

Pohjolan Voima Oy (PVO) ir Somijas elektroenerģijas ražošanas uzņēmums. Dibināts 1943. gadā. Galvenais birojs atrodas Helsinkos.

Uzņēmumam pieder 37 hidroelektrostacijas un termoelektrostacijas.^[1] Pohjolan Voima ir vairākuma kapitāldaļu turētājs uzņēmumā Teollisuuden Voima, kas apkalpo Olkiluoto atomelektrostaciju.

Pohjolan Voima lielākie akcionāri 2012. gada 31. decembrī bija: UPM-Kymmene (43,08 %), Stora Enso (14,77 %), Kymppivoima (8,61 %), EPV Energia (7,16 %), Kemira (3,96 %).^[2] Elektroenerģija piek piegādāta tā akcionāriem pēc pašizmaksas cenas.

2012. gadā uzņēmums saražoja 14,00 TWh elektroenerģijas un 6,7 TWh siltuma. Pohjolan Voima daļa Somijas elektrības tirgū 2012. gadā bija 20,6 %, otrajā vietā aiz Fortum. Uzņēmuma kopējā elektroenerģijas ražošanas jauda bija 3514 MW^[3]

Uzņēmuma struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pohjolan Voima Oy meitas un asociatīvie uzņēmumi:

PVO-Vesivoima Oy (100 %) — hidroelektrostacijas uz Kemijoki, Ījoki un Kokemēnjoki upes;
- Tornionlaakson Voima Oy (50 %) — hidroelektrostacijas uz Tornijoki upes;
- Länsi-Suomen Voima Oy (19,9 %) — hidroelektrostacijas uz Kokemēnjoki upes;
- Voimalohi Oy (PVO-Vesivoiman un Kemijoki Oy kopuzņēmums) — zivjaudzētava;
Teollisuuden Voima Oyj (58,4 %) — Olkiluoto AES, kopā ar Fortum pieder Meri-Pori ogļu elektrostacija, pieder atomstacijas apkalpošanas uzņēmums TVO Nuclear Services Oy un 60 % kodolatkritumu apkalpošanas un noglabāšanas uzņēmumā Posiva;
PVO-Lämpövoima Oy (100 %) — ar oglēm kurināmas termoelektrostacijas Kristīnankaupunki un Tahkoluoto (Pori) un ar naftu kurināma termoelektrostacija Kristīnankaupunki.
Mussalon Voima Oy (100 %) — ar oglēm un dabasgāzi kurināmas termoelektrostacijas Mussalo;
Oy Alholmens Kraft Ab (49,9 %) — koksnes un kūdras kurināmas termoelektrostacijas pie UPM ražotnes Pietarsāri;
Kymin Voima Oy (76 %) — biokurināmā termoelektrostacija Kūsankoski;
Järvi-Suomen Voima Oy (76 %) — biokurināmā termoelektrostacijas pie UPM ražotnēm Ristīnā un Savonlinnā;
Rauman Biovoima Oy (72 %) — biokurināmā termoelektrostacijas pie UPM ražotnes Raumā;
Laanilan Voima Oy — biokurināmā termoelektrostacija Oulu;
Porin Prosessivoima Oy — biokurināmā termoelektrostacija Pori;
Wisapower Oy (90 %) — biokurināmā termoelektrostacija Pietarsāri;
Kaukaan Voima Oy (54 %) — biokurināmā termoelektrostacija pie UPM ražotnes Lapēnrantā;
Hämeenkyrön Voima Oy (84 %) — biokurināmā termoelektrostacija pie Metsä Board Kyro ražotnes Hemēnkirē;
Keravan Lämpövoima Oy — biokurināmā termoelektrostacija Keravā;
PVO-Huippuvoima Oy — ar naftu kurināma termoelektrostacija Vāsā;
Kokkolan Voima Oy — biokurināmā termoelektrostacija Kokolā;
Vaskiluodon Voima Oy (50 %) — ar oglēm kurināma termoelektrostacija Vāsā un ar kūdru un koksnes granulām kurināma termoelektrocentrāle Seinejoki.
PVO-Pool Oy — uzņēmumiem PVO Power Management un PVO Power Services nodrošina ar cilvēku resursiem un informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem;
PVO Power Management Oy — Pohjolan Voima elektrostacijām nodrošina elektrības ražošanas un pārdošanas pārvaldības pakalpojumus;
PVO Power Services Oy — nodrošina elektrības pārdošanas un bilances pārvaldības pakalpojumus Pohjolan Voima akcionāriem;
Powest Oy — mātes uzņēmums uzņēmumiem, kas nodrošina elektroenerģijas ražošanas un piegādes pakalpojumus akcionāriem:
- PVO-Alueverkot Oy;
- Proma-Palvelut Oy;
- Finestlink Oy, kurš ir uzņēmuma Nordic Energy Link akcionārs, kuram pieder zemūdens elektrokabeļi Estlink.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pohjolan Voima dibināta 1943. gadā, lai tās akcionāriem ražotu elektroenerģiju, jo katram uzņēmumam atsevišķi nebūtu jābūvē savas elektrostacijas. Sākumā tika uzceltas hidroelektrostacijas uz Kemijoki un Ījoki upes.

1960. gados, kad pieauga pieprasījums pēc elektroenerģijas un iespējas celt jaunas hidroelektrostacijas bija samazinājušās, uzņēmums saka būvēt termoelektrostacijas. Pirmā termoelektrostacija bija kurināma ar naftu.

Kad 1973. gadā sākās naftas krīze, un naftas cenas strauji pieauga, Pohjolan Voima sāka būvēt ar oglēm kurināmas termoelektrostacijas, kā arī ar kopuzņēmumu Teollisuuden Voima būvēja atomelektrostaciju.^[1]

1990. gados iegādāti uzņēmumi Länsirannikon Voima Oy un Etelä-Suomen Voima Oy. 1994. gadā no Nokia nopirkts tā elektroenerģētikas bizness.

2000. gadu sākumā Pohjolan Voima sāka ar biokurināmo darbināmu elektrostaciju celtniecību.^[1]

Tā kā Eiropas Savienības elektrības tirgus direktīva prasīja, lai elektroenerģijas ražošana un pārvade nebūtu viena īpašnieka rokās, 2011. gadā Pohjolan Voima pārdeva 25 % tai piederošo Somijas elektropārvades tīkla operatora Fingrid kapitāldaļu.