Fortum

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Fortum Oyj
Tips Publiska kapitālsabiedrība
Darbības joma enerģētika
Priekštecis Imatran Voima, Neste
Dibināts 1998. gads
Galvenais birojs Espo, Karogs: Somija Somija
Produkti elektroapgāde, siltums, atkritumu pārstrāde
Mājaslapa fortum.com
Fortum galvenais birojs Espo
Imatras HES

Fortum Oyj ir Somijas enerģētikas uzņēmums. Dibināts 1998. gadā, apvienojoties Imatran Voima un Neste. Galvenais birojs atrodas Espo.

Fortum darbojas Skandināvijā, Baltijas valstīs, Krievijā un Polijā. Uzņēmums apkalpo un uztur elektrostacijas un veic citus ar enerģētiku saistītus pakalpojumus.

Fortum Oyj akcijas tiek kotētas Helsinku biržā un ietilpst OMX Helsinki 25 indeksā. Uzņēmumam ir vairāk nekā 100 000 akcionāru, lielākais akciju turētājs ir Somijas valsts ar 50,76 %.[1] Fortum ir vienīgais Ziemeļvalstu enerģētikas uzņēmums, kas reģistrēts Dow Jones Sustainability Index.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fortum priekšteci Imatran Voima Oy Somijas valsts dibināja 1932. gadā, lai apkalpotu hidroelektrostaciju Imatrā. Vēlāk Imatran Voima ieguva citas elektrostacijas, to skaitā Lovīsas AES.

1998. gadā Imatran Voima tika apvienots ar naftas pārstrādes uzņēmumu Neste Oy, abos Somijas valsts bija lielākais akciju turētājs. Apvienošanās stājās spēkā 1999. gada 1. janvārī. Jaunā uzņēmuma nosaukums — Fortum Oyj. Agrākais Imatran Voima Oy tika pārdēvēts par Fortum Power and Heat Oy. Izveidoti jauni uzņēmumi Fortum Service Oy un Fortum Engineering Oy.[2] Vienlaicīgi Neste piederošās gāzes uzņēmuma Gasum kapitāldaļas tika sadalītas; Fortum (Fortum Oil and Gas Oy) ieguva 25 %.[3] Fortum piederošais Gullspångs Kraft kopā ar Stokholmas pašvaldības Stockholm Energi izveidoja kopuzņēmumu Birka Energi.

2000. gadā Fortum iegādājās Stora Enso piederošos aktīvus elektrostacijās. Tika iegādāts Vācijas reģionālais elektroapgādes uzņēmums Wesertal. Šīs iegādes palielināja Fortum elektrības ieguvi par 10 %.[2] 2002. gadā Fortum no Stokholmas pašvaldības nopirka visas Birka Energi kapitāldaļas. 2003. gada janvārī Fortum Engineering apvienojās ar Empower Engineering, izveidojot asociēto uzņēmumu Enprima Engineering, kas nodarbojās ar enerģētiskās inženierijas konsultēšanu.[4]

2004. gadā no Fortum naftas pārstrāde tika atdalīta atsevišķā uzņēmumā Neste Oil Oyj. Uzņēmumu sadalīšana tika pabeigta 2005. gada pavasarī. Fortum turpināja darboties elektoenerģijas jomā. 2004. gadā Fortum no Stora Enso, UPM un M-real nopirka Gasum kapitāldaļas (kopā 6 %), tādējādi Fortum kontrolēja 31 % Gasum.[5]

2006. gadā Fortum iegādājās 99,8 % Vācijas energouzņēmuma E.ON meitas uzņēmuma E.ON Finland Oyj kapitāldaļas. 2008. gadā Fortum nopirka akcijas Krievijas teritoriālajā ģenerācijas kompānijā TGC-10 (tagad OAO Fortum).

2011. gadā Fortum pārdeva tam piederošās 25 % Somijas elektroenerģijas pārvades tīkla operatora Fingrid kapitāldaļas. 2011. gadā maza mēroga siltumenerģijas uzņēmums Fortum Energiaratkaisut (tagad Adven) tika pārdots EQT Infrastructure Fund. 2013. gada decembrī tika paziņots, ka Fortum sadales tīkls Somijā tiks pārdots uzņēmumam Suomi Power Networks. 2013. gadā elektrības sadales tīkls Norvēģijā un uzņēmumu Fredrikstad Energi un Fredrikstad Energi Nett kapitāldaļas tika pārdotas uzņēmumam Hafslund Group, kā arī siltuma bizness — investīciju fondam iCON Infrastructure Partners II, L.P. 2014. gada 1. jūlijā no E.ON Ruhrgas International GmbH nopirkti Igaunijas gāzes uzņēmuma Eesti Gaas 33,66 % akciju, tādējādi palielinot Fortum daļu tajā līdz 51,4 %.[6] 2014. gada 3. novembrī Fortum savas Gasum kapitāldaļas pārdeva Somijas valstij par 310 miljonu EUR.[7] 2015. gadā elektrības sadales tīkls Zviedrijā tika pārdots Ellevio. Tādējādi Fortum bija izbeidzis elektrības sadales biznesu.

2016. gada 1. aprīlī uzņēmuma biznesa struktūra tika reorganizēta trīs segmentos: Generation (elektroenerģijas ražošana), City Solutions (galvenokārt bijusī siltuma un elektrības pārdošana un risinājumi) un Russia (Krievija). Bez tam izveidotas divas attīstības nodaļas: M&A and Solar & Wind Development un Technology and New Ventures, kas atskaitēs tika rādītas zem Other. 2016. gadā tika iegādāts Polijas elektrības un gāzes pārdošanas uzņēmums Grupa DUON S.A. 2016. gadā tika nopirkts uzņēmums Ekokem, kas bija Ziemevalstu vadošais atkritumu pārstrādātājs, kas specializējies bīstamo atkritumu apstrādē, materiālu un atkritumu pārstrādāšanā, noglabāšanas risinājumos, augsnes attīrīšanā un vides būvniecībā. 2017. gada aprīlī Ekokem pārdēvēts par Fortum Waste Solutions Oy un uz tā bāzes izveidota nodaļa Recycling and Waste Solutions.[8]

2017. gada janvārī no Norvēģijas uzņēmuma Nordkraft tika iegādāti trīs vēja ģeneratoru parki. 1. martā no City Solutions tika atdalīta nodaļa Consumer Solutions. 2017. gada septembrī Fortum paziņoja, ka no E.ON pirks 46,65 % Vācijas enerģētikas uzņēmuma Uniper kapitāldaļas, vēloties iegūt arī 53 % no pārējiem akciju turētājiem. 2018. gada 26. jūnijā beidzās akciju brīvprātīgās pirkšanas piedāvājums, Fortum iegūstot 47,12 % Uniper kapitāldaļu.[9] 2018. gada 6. martā iegādāts Vācijas uzņēmums Plugsurfing, uzlādes pakalpojuma sniedzējs elektromobiļiem.

Uzņēmuma struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fortum bizness ir sadalīts četrās grupās:

Generation[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elektroenerģijas nodaļa (Generation). Uzņēmumam pilnībā vai daļēji pieder aptuveni 270 elektrostaciju Somijā un Zviedrijā, kas ražoja 48,1 TWh elektroenerģijas 2011. gadā. No tām 244 ir hidroelektrostacijas.[10] Fortum Power and Heat Oy pieder Lovīsas atomelektrostacija.

City Solutions[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

City Solutions segmenta uzņēmumi piedāvā ilgtspējīgus risinājumus pilsētām. Segments ietver apsildīšanu un dzesēšanu, enerģijas iegūšanu no atkritumiem, apkalpošanu, biomasas un citus otrreizējās izmantošanas risinājumus. Darbība aptver Skandināviju, Baltijas valstis un Poliju. Fortum pieder vairāk nekā 20 koģenerācijas stacijas Ziemeļvalstīs, Baltijas valstīs un Polijā. Kopējais saražotais enerģijas apjoms 2011. gadā bija 22,6 TWh.[11]

Consumer Solutions[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Consumer Solutions nodarbojas ar elektrības un gāzes mazumtirdzniecību Skandināvijā un Polijā.

Russia[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievija ir izdalīta atsevišķā segmentā. Tā nodarbojas ar elektroenerģijas un siltuma ražošanu un pārdošanu Krievijā. Nodaļā ietilpst uzņēmums OAO Fortum, kam pieder astoņas ar gāzi darbināmas koģenerācijas stacijas, kas atrodas Urālos un Rietumsibīrijā.[12]

Fortum pieder vairāk nekā 29 % uzņēmuma TGC-10, kas darbojas Krievijas ziemeļrietumos, kapitāldaļu.[12]

Fortum Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1994. gadā dibināts uzņēmums SIA Baltic Power Ltd Latvia. 1996. gadā to iegādājās Zviedrijas uzņēmums Vattenfall un mainīts nosaukums uz SIA Vattenfall Latvia. 2007. gadā to nopirka Nīderlandē reģistrētais Fortum grupas uzņēmums Fortum Holding B.V. un pārdēvēja par SIA Fortum Latvija.[13][14] Uzņēmums nodarbojas ar siltumenerģijas ražošanu un piegādi Starptautiskajai lidostai "Rīga".[15]

2001. gadā reģistrēts uzņēmums SIA Jelgavas Koģenerācija.[16] 2008. gadā to nopirka SIA Fortum Latvija un pārdēvēja par SIA Fortum Jelgava.[17][15] 2012. gada 20. aprīlī Jelgavā tika ielikts pamatakmens biomasas koģenerācijas stacijai, ar kuru paredzēts aizstāt līdz šim izmantotās katlu mājas.[18] Staciju atklāja 2013. gada 11. septembrī. Tās elektriskā jauda ir 23 MW, bet siltumenerģijas jauda — 45 MW; gadā saražojot 110 GWh elektroenerģijas un 230 GWh siltumenerģijas. Kurināšanai izmanto koksnes šķeldu, bet tehnoloģija ļauj izmantot arī kūdru un koksnes atlikumus.[19]

Ar Fortum Latvija ir saistīts uzņēmums ir Fortum grupas uzņēmuma Fortum Power and Heat Oy filiāle Latvijā, kas reģistrēta 2005. gadā.[20] Uzņēmums nodarbojas ar inženiertehniskajām konsultācijām.[15]

1999. gadā dibināta Fortum Engineering Ltd. Rīgas pastāvīgā pārstāvniecība. 2003. gadā mainīts nosaukums uz Enprima Engineering Ltd filiāle Latvijā. 2009. gadā likvidēta.[21]

Pēc tam, kad 2013. gadā SIA Fortum Latvija izbeidza sadarbību ar Rīgas lidostu, 2014. gada tā tika reorganizēta, atdalot no tās meitas uzņēmumu Fortum Jelgava.[22]

2014. gada 12. decembrī dibināts Fortum Holding B.V. meitas uzņēmums SIA Fortum Latvia, kas izveidots, atdalot daļas no Fortum Jelgava.[23]

2018. gada 26. jūnijā Konkurences padome atļāva SIA Fortum Latvia iegūt vienpersonisku kontroli pār SIA BK Enerģija, SIA Energy&Communication un SIA Sprino, kas ražo siltumenerģiju un elektroenerģiju Daugavpilī.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Major shareholders
  2. 2,0 2,1 Our history
  3. Annual report 1999[novecojusi saite]
  4. BE&K takes ownership in Finnish company
  5. «Annual report 2004». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 25. martā.
  6. Fortum increases its shareholding in Estonian Natural Gas companies AS Eesti Gas and AS Võrguteenus Valdus - structuring for eventual divestment Fortum, 7/1/2014
  7. Fortum to sell its Gasum shares to the Finnish State Fortum, 11/03/14
  8. Ekokem is now Fortum FORTUM CORPORATION PRESS RELEASE 3 April 2017
  9. Fortum closes Public Takeover Offer on Uniper FORTUM CORPORATION STOCK EXCHANGE RELEASE 26 JUNE 2018
  10. Fortum Power
  11. Fortum Heat
  12. 12,0 12,1 Russia
  13. Par Fortum Holding B.V. un Vattenfall AB kapitāla daļu pirkuma darījumu Konkurences padomes lēmums Nr.2, Rīgā 2007.gada 31.janvārī
  14. Fortum Latvija, SIA Lursoft
  15. 15,0 15,1 15,2 'Fortum Jelgava' peļņa pērn augusi par gandrīz 80%; 'Fortum Latvija' zaudējumi samazinājušies LETA, 2011. gada 5. jūlijs
  16. Fortum Jelgava, SIA Lursoft
  17. Siltumu nodrošinās somi[novecojusi saite] Jelgavas Vēstnesis, 2008. gada 14. februāris
  18. Jaunā koģenerācijas stacija Jelgavā siltuma tarifu samazinās par vismaz 10% NOZARE.LV, 2012. gada 20. aprīlis
  19. Atklāj lielāko biomasas koģenerācijas staciju Latvijā
  20. Fortum Power and Heat Oy filiāle Latvijā Lursoft
  21. Enprima Engineering Ltd filiāle Latvijā[novecojusi saite] Lursoft
  22. «Fortum Latvija» vairs nebūs «Fortum Jelgava» mātesuzņēmums zz.lv, 2014. gada 24. jūnijs
  23. Aizvadītās nedēļas lielākais uzņēmums – SIA Fortum Latvia klientuportfelis.lv, 15.12.2014

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]