Polijas pagrīdes valsts

Polskie Państwo Podziemne Polijas pagrīdes valsts ← 1939 – 1945 → Karogs Ģerbonis Devīze Honor i Ojczyzna Himna Mazurek Dąbrowskiego Pārvaldes centrs Valoda(s) poļu Valdība Polijas trimdas valdība, republika Prezidents  - 1939–1945 Vladislavs Račkevičs Premjerministrs  - 1939–1940 Vladislavs Sikorskis (pirmais)  - 1944–1945 Tomašs Arciševskis (pēdējais) Vēsturiskais laikmets Otrais pasaules karš  - Dibināta 1939. gada 27. septembrī  - Likvidēta 1945. gada 28. jūnijā

Polijas pagrīdes valsts (poļu: Polskie Państwo Podziemne) jeb Polijas slepenā valsts (Tajne państwo) bija vienots politisks un militārs veidojums, ko Trešā reiha un PSRS okupētajā Polijā izveidoja Polijas Republikas valdībai trimdā Londonā lojālo pretošanās organizāciju apvienība. Pirmie pagrīdes valsts elementi tika izveidoti Vācijas un Padomju Savienības iebrukuma Polijā pēdējās dienās 1939. gada septembra beigās. Pagrīdes valsti tās atbalstītāji uztvēra kā pirmskara Polijas Republikas un tās iestāžu, kas īstenoja bruņotu cīņu pret nacistu un padomju okupācijas varu, legālu turpinājumu. Pagrīdes valsts aptvēra ne tikai militāro pretošanos, kas bija viena no lielākajām pasaulē, bet arī civilās struktūras, piemēram, tieslietu, izglītības, kultūras un sociālo dienestu struktūras.

Lai gan pagrīdes valsts lielāko kara daļu guva plašu atbalstu, to neatbalstīja un neatzina komunisti. Radikālo nacionālistu kustības "Falanga" un "ABC" aktīvi pretojās pret Vācijas okupāciju Polijā, un šīs divas kustības ātri vien nomainīja Konfederacja Narodu — Polijas pagrīdes valsts daļu, kurā ietilpa arī lielākā daļa pirmskara galēji labējo pārstāvju. Komunistu ietekme galu galā samazinājās militāro neveiksmju, jo īpaši Varšavas sacelšanās neveiksmes dēļ, un pieaugošā PSRS naidīguma dēļ. Padomju Savienība 1944. gadā izveidoja alternatīvu marionešu valdību, Polijas Nacionālās atbrīvošanas komiteju, un nodrošināja, ka tā veidoja pēckara Polijas valdības pamatu. Padomju Savienības atbalstītās komunistu varas pārņemšanas laikā Polijā, kara beigās daudzi pagrīdes valsts locekļi tika vajāti kā iespējamie nodevēji un gāja bojā cietumos. Rietumu sabiedrotie atstāja Poliju novārtā, uzskatot, ka sarunas ar komunistu varas iestādēm nav iespējamas, un vēloties izvairīties no pilsoņu kara, 1945. gada pirmajā pusē svarīgākās pagrīdes valsts institūcijas pašlikvidējās.

Galu galā simtiem tūkstošu cilvēku bija tieši iesaistīti dažādās pagrīdes valsts aģentūrās (bieži vien tiek lēsts, ka tikai Armia Krajowa vien bija iesaistīti gandrīz pusmiljons cilvēku), un tos klusi atbalstīja miljoniem Polijas pilsoņu. Pamatojums slepenas civilās varas izveidei bija fakts, ka vācu un padomju okupācija Polijā bija nelikumīga. Līdz ar to visas okupācijas varas izveidotās iestādes tika uzskatītas par nelikumīgām, un saskaņā ar Polijas tiesību aktiem tika izveidotas paralēlas Polijas pagrīdes iestādes. Pagrīdes valsts mērogam netīšām palīdzēja arī okupantu rīcība, kuru centieni iznīcināt Polijas valsti, nāciju un kultūru, tostarp galvenokārt genocīda politika, kas bija vērsta pret Polijas pilsoņiem, veicināja tautas atbalstu Polijas pretošanās kustībai un tās attīstībai.

Aukstā kara laikā Polijas komunistu amatpersonas ierobežoja pagrīdes valsts pētniecību, tā vietā uzsverot komunistisko partizānu lomu pretnacistiskajā pretošanās kustībā. Tāpēc vēl nesen lielāko daļu pētījumu par šo tēmu veica trimdā dzīvojošie poļu pētnieki.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Polijas pagrīdes valsts.