Nikolajs Poplavskis
| ||||||||||
Nikolajs Poplavskis (poļu: Mikołaj Popławski herbu Białynia, dzimis 1636. gada 4. decembrī, miris 1711. gada 7. septembrī) bija pirmais Inflantijas bīskaps ar pastāvīgu rezidenci Daugavpilī.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1636. gada 4. decembrī savas dzimtas īpašumā tagadējā Podlases vojevodistes Belskas apriņķa Poplavu (Popławy) miestā vēsturiskajā Podlahijas teritorijā, kas 1569. gadā no Lietuvas dižkunigaitijas pakļautības pārgāja Polijas karaļa daļā. Zināms, ka kopš 1670. gada N. Poplavskis ieņēma dažādus katoļu baznīcas amatus Poznaņā, Varšavā un Plockā. 1685. gada viņu iecēla par Inflantijas vaivadijas bīskapu. Tolaik Latgalē bija tikai trīs baznīcas ar saviem priesteriem Daugavpilī, Rēzeknē un Viļakā. N. Poplavskis pēc ievēlēšanas par bīskapu pārcēlās uz dzīvi Daugavpilī. Tolaik Daugavpils jezuītu baznīca bija visas Livonijas un Kurzemes bīskapu pagaidu rezidence, jo Cēsu un Piltenes baznīcas piederēja luterāņiem.[1]
Miris 1711. gada 7. septembrī drīz pēc iecelšanas par Ļvivas arhibīskapu.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Soms, H. Albums "Terra Mariana" (1888) Latgales historiogrāfijas skatījumā. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes XII Zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture. VI sējums, II daļa. Daugavpils: Daugavpils Universitātes izdevniecība Saule, 2003. 45.-49.lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 9. maijā. Skatīts: 2014. gada 6. augustā.