Portāls:Latvija/Izmeklēta biogrāfija/11
Kārlis Mīlenbahs ( dzimis 1853. gada 18. janvārī, miris 1916. gada 27. martā) bija latviešu valodnieks, pedagogs, viens no latviešu valodniecības un latviešu leksikogrāfijas pamatlicējiem.
Mīlenbahs dzimis mežsarga ģimenē Kandavas pagasta Šķūtēs. Skolas gaitas sācis Kandavas pagastskolā, turpinājis Tukuma apriņķa skolā. 1871. gadā viņš iestājās Jelgavas ģimnāzijā. Tērbatas universitātē (1876 - 1880) studējis klasisko filoloģiju, beidzis Tērbatas universitāti 1880.gadā ar kandidāta grādu klasiskajā filoloģijā, līdzekļu trūkumu dēļ nav varējis palikt universitātē, lai pievērstos zinātniskajai darbībai. Mīlenbahs saņēmis universitātes zelta medaļu par studentu konkursa darbu "Über die historisch-ethymologische Entwicklung der lateinischen Verba".
Mīlenbahs pētījis latviešu valodas sintakses, leksikas un ortogrāfijas jautājumus. Viņš bija pirmais no latviešu valodniekiem, kas pievērsās vispārīgajai valodniecībai – runas un valodas cilmes jautājumam un teorijām par artikulētas runas pirmsākumiem cilvēces vēsturē.
Mīlenbahs pazīstams kā 4 sējumu latviešu valodas pilnas skaidrojošās vārdnīcas sastādītājs; šo darbu pēc Mīlenbaha nāves pabeidza un izdeva Jānis Endzelīns 1923.-1932.gadā. Mīlenbahs arī vadījis latviešu ortogrāfijas reformu - pāreju no gotu rakstības uz latīņu rakstību tagadējā veidā (1908. gadā).