Portāls:Latvija/Izmeklēta biogrāfija
Pirmajā lapā parādās viena no vairākām ieliktajām biogrāfijām.
 Valdis Zatlers (dzimis 1955. gada 22. martā Rīgā) ir latviešu politiķis, bijušais Latvijas Valsts prezidents (2007—2011). Līdz tam viņš bija ārsts, traumatologs ortopēds, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētājs. Kopš 2011. gada, kad ierosināja referendumu par 10. Saeimas atlaišanu, V. Zatlers ir paša dibinātās Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs, šobrīd arī 11. Saeimas deputāts. Ārsta izglītību V. Zatlers ieguva 1979. gadā Rīgas Medicīnas institūtā, kopš tā laika sāka strādāt ārsta traumatologa ortopēda amatā Rīgas 2. slimnīcā. 1985. gadā viņš kļuva par Rīgas 2. slimnīcas Traumatoloģijas nodaļas vadītāju, bet kopš 1994. gada vada Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu. 1986. maijā un jūnijā V. Zatlers piedalās Černobiļas atomstacijas katastrofas likvidācijas darbos, bijis medicīniskā dienesta virsnieks. No 1988. līdz 1989. gadam V. Zatlers bija Latvijas Tautas frontes domes loceklis. |
| Sers Jesaja Berlins (angļu: Sir Isaiah Berlin OM; 1909. gada 6. jūnijs — 1997. gada 5. novembris) bija Latvijā dzimis angļu filozofs. Pasaules atzinību izpelnījies ar spēcīgu, izsmalcinātu liberālisma izklāstu un interpretāciju, spoži demonstrējot izcili asu prātu un dzirkstošu valodu.
Dzimis turīgā Rīgas koktirgotāja Mendeļa Berlina un viņa sievas Marijas ģimenē. Sākoties pirmajam pasaules karam, 1916. gadā Berlinu ģimene bija spiesta doties uz Pēterburgu. Tur astoņus gadus vecais Jesaja 1917. gadā piedzīvoja Krievijas revolūciju. 1920. gadā Berlinu ģimene atgriezās Rīgā, bet jau 1921. gadā izlēma pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Anglijā. |
 Ilmārs Bricis (dzimis 1970. gada 9. jūlijā Rīgā) ir bijušais latviešu biatlonists, kurš guvis vislielākos starptautiskos panākumus. Izcīnījis divas bronzas medaļas Pasaules čempionātos (2001. gada čempionāta 20 kilometru distancē un 2005. gada čempionāta 10 kilometru sprinta distancē). I. Bricis biatlonā trenējās kopš 1978. gada, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pārstāvēja Latvijas izlasi. 2011. gada vasarā I. Bricis paziņoja par sportista karjeras beigām un pievērsās trenera darbam, tomēr atsevišķās sacensībās turpināja pārstāvēt Latvijas izlasi arī nākamajā sezonā. |
 Andris Biedriņš (dzimis 1986. gada 2. aprīlī Rīgā) ir profesionāls latviešu basketbolists, spēlē spēka uzbrucēja un centra pozīcijās, Latvijas basketbola valstsvienības spēlētājs. Pašlaik (2012) pārstāv NBA klubu Goldensteitas "Warriors", kas viņu 2004. gada NBA draftā izraudzījās ar kopējo 11. kārtas numuru. A. Biedriņš kļuva par pirmo draftēto basketbolistu Latvijas basketbola vēsturē. Kopā ar Latvijas izlasi ir izcīnījis 13. vietu 2007. gada un 2009. gada Eiropas čempionātos. |
 Rainis, īstajā vārdā Jānis Pliekšāns, (dzimis 1865. gada 11. septembrī [v.s. 30. augustā] Ilūkstes apriņķa Dunavas pagasta Varslavānos, miris 1929. gada 12. septembrī Majoros) bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis. Būtiski ietekmēja literārās latviešu valodas attīstību. Viens no Jaunās strāvas kustības pārstāvjiem. Latvijas PSR Tautas dzejnieks (1940). "Jaunās strāvas" dalībnieks, laikraksta "Dienas lapa" redaktors, Nacionālā teātra direktors, Satversmes sapulces deputāts (LSDSP), izglītības ministrs. |
 Rūdolfs Kārlis Leonīds Blaumanis (dzimis 1863. gada 1. janvārī [v.s. 1862. gada 20. decembrī], miris 1908. gada 4. septembrī) bija latviešu prozaiķis, dramaturgs un žurnālists. Viņa darbi ir tulkoti angļu, vācu, lietuviešu, somu, igauņu, ungāru, ukraiņu, krievu valodā. Pēc vairāku viņa darbu motīviem ir tikušas uzņemtas kinofilmas. R. Blaumaņa populārākie darbi ir novele "Nāves ēnā", lugas "Skroderdienas Silmačos" un "Indrāni" un dzejolis "Tālavas taurētājs". 2004. gadā veiktajā aptaujā par 100 visu laiku ievērojamākajām Latvijas personībām R. Blaumanis tika ierindots trešajā vietā. |
 Marija Naumova (dzimusi 1973. gada 23. jūnijā Rīgā) ir krievu izcelsmes Latvijas dziedātāja, kas pazīstama arī ar skatuves vārdu Marie N. Vislielākais Naumovas panākums ir uzvara 2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā ar dziesmu "I Wanna". 1997. gadā pirmoreiz sadarbojās ar komponistu Raimondu Paulu, šo sadarbību turpinot arī vēlāk. 1998. gadā klajā nāca pirmais Naumovas solo albums krievu valodā "До светлых слёз" ar R.Paula dziesmām. 2000. gadā Marija Naumova pirmoreiz piedalījās Latvijas nacionālajā Eirovīzijas konkursa atlasē ar dziesmu "For You, My Friends". 2000. gada decembrī tika izdots pirmais Marijas Naumovas albums latviešu valodā "Ieskaties acīs", kas tapa sadarbībā ar Niku Matvejevu, Elīnu Garanču un J. Mediņa mūzikas skolas zēnu kori. Albums Latvijā ieguva Platīna diska statusu. 2001. gada sākumā Naumova atkal piedalījās Eirovīzijas atlasē, šoreiz ar dziesmu "Hey Boy, Follow Me" ieņemot 2. vietu aiz uzvarētāja Arņa Medņa. Tā gada nogalē klajā nāca viņas nākamais solo albums "Ma Voix, Ma Voie" franču valodā. |
 Martins Dukurs (dzimis 1984. gada 31. martā Rīgā) ir latviešu skeletonists. 2010. gada Vankūveras Olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs, trīskārtējs Pasaules kausa izcīņas uzvarētājs (2009.—2010.; 2010.—2011.; 2011.—2012.), kā arī divkārtējs pasaules un trīskārtējs Eiropas čempions. Par sasniegumiem Olimpiskajās spēlēs piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. Ar skeletonu nodarbojas kopš 1998. gada, Latvijas Olimpiskās vienības sastāvā — no 2004. gada. 2006. gada Turīnas Olimpiskajās spēlēs viņš ieguva 7. vietu, bet 2008. gada Pasaules čempionātā — 5. vietu. 2009.—2010. gada Pasaules kausa izcīņā kļuva par uzvarētāju kopvērtējumā, gūstot uzvaras arī četros posmos, tai skaitā pēdējā — Īglsā, Austrijā —, kad vienlaicīgi kļuva arī par 2010. gada Eiropas čempionu. Martins Dukurs ir vienīgais neatkarīgās Latvijas sportists, kas uzvarējis Pasaules kausa kopvērtējumā kādā no ziemas sporta veidiem. Abus šos panākumus viņš atkārtoja 2010.—2011. gada sezonā, kad vēl kļuva arī par Pasaules čempionu. 2012. gada sākumā trešo gadu pēc kārtas izcīnīja Eiropas čempionāta zeltu un uzvaru Pasaules kausa kopvērtējumā, kā arī otro reizi karjerā kļuva par pasaules čempionu. Viņa brālis Tomass arī ir skeletonists, bet abu treneris ir tēvs Dainis. Absolvējis Latvijas Universitāti. |
 Konstantīns Pēkšēns (dzimis 1859. gada 8. martā Mazsalacas pagastā, miris 1928. gada 23. jūnijā Badkisingenē) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem. Viņš projektējis Berga bazāra ēku kompleksu. Rīgā pēc viņa projektiem uzceltas aptuveni 250 ēkas. Viņa vārdā nosaukta iela Vidzemes priekšpilsētā. Konstantīns Pēkšēns bija pirmais latviešu tautības arhitekts, kas akadēmisko izglītību guva Rīgaы Politehnikumā (1878. — 1879. g. inženierzinātnes, 1880. — 1885. g. arhitektūra). Vēlāk viņš vispirms strādāja J. F. Baumaņa būvbirojā, bet no 1886. g. vadīja savu būvbiroju. 20. gs. K. Pēkšēns sākumā nodibināja centrālapkures sistēmu montāžas firmu, kas ilgstoši bija lielākā Rīgā. Paralēli arhitekta darbam Konstantīns Pēkšēns darbojās Rīgas Latviešu biedrībā, piedalījās vairāku latviešu laikrakstu izdošanā. 20. gadsimta sākumā K. Pēkšēna darbnīcā strādāja gandrīz visi jaunie latviešu arhitekti, kas vēlāk kļuva slaveni — Laube, Vanags, Pole, Malvess. |
 Pauls Valdens (vācu: Paul Walden, krievu: Пауль (Павел Иванович) Вальден; dzimis 1863. gada 14. jūlijā Rozulā, "Pīpēnos", miris 1957. gada 22. janvārī Gammertingenē, Vācijā) bija latviešu izcelsmes ķīmiķis. Dzimis Rozulas pagastā 1863. gadā kā 13. bērns latviešu zemnieku ģimenē, studējis ķīmijas tehnoloģiju Rīgas politehnikumā pie Vilhelma Ostvalda (absovējis 1888.), ar kuru arī vēlāk uzturējis ciešas koleģiālas attiecības. Turpinājis studijas Pēterburgas universitātē. Promocijas darbu aizstāvējis Leipcigas universitātē Vilhelma Ostvalda vadībā (1891.), papildinājies Minhenē, 1893. gadā Odesas universitātē nokārtojis maģistra eksāmenu. 1894. gadā uzaicināts strādāt par ķīmijas profesoru Rīgas Politehniskajā institūtā, bijis tā direktors (1902.–1905). 1898. gadā aizstāvējis zinātņu doktora grādu Pēterburgā par zinātnisko darbu "Stereoķīmijas materiāli". Bijis Pēterburgas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas laboratorijas vadītājs (1911.–1918). Vadījis Rīgas Politehnisko institūtu pēc tā evakuācijas uz Maskavu Pirmā Pasaules kara laikā (1917.–1918). 1918. gadā Maskavā dibinājis Krievijas Pārtikas zinātniski tehnisko institūtu. 1919. gadā iecelts par Latvijas Augstskolas pirmo rektoru. 1919. gada augustā pārcēlies uz dzīvi Vācijā, kur vadījis Neorganiskās ķīmijas katedru Rostokas universitātē. Pēc Otrā Pasaules kara kā viesprofesors lasījis lekcijas ķīmijas vēsturē Tībingenes universitātē Vācijā. Pauls Valdens bija Pēterburgas ZA, Vācu Dabaspētnieku akadēmijas "Leopoldina" īstenais loceklis, Somijas ZA goda loceklis, Getingenes ZA, Francijas institūta, Ženēvas Nacionālā institūta korespondētājloceklis, PSRS ZA goda loceklis, Londonas Ķīmijas biedrības, Starptautiskās Farmācijas vēstures biedrības, Starptautiskās Paracelza biedrības u. c. goda loceklis. |
 Kārlis Mīlenbahs ( dzimis 1853. gada 18. janvārī, miris 1916. gada 27. martā) bija latviešu valodnieks, pedagogs, viens no latviešu valodniecības un latviešu leksikogrāfijas pamatlicējiem. Mīlenbahs dzimis mežsarga ģimenē Kandavas pagasta Šķūtēs. Skolas gaitas sācis Kandavas pagastskolā, turpinājis Tukuma apriņķa skolā. 1871. gadā viņš iestājās Jelgavas ģimnāzijā. Tērbatas universitātē (1876 - 1880) studējis klasisko filoloģiju, beidzis Tērbatas universitāti 1880.gadā ar kandidāta grādu klasiskajā filoloģijā, līdzekļu trūkumu dēļ nav varējis palikt universitātē, lai pievērstos zinātniskajai darbībai. Mīlenbahs saņēmis universitātes zelta medaļu par studentu konkursa darbu "Über die historisch-ethymologische Entwicklung der lateinischen Verba". Mīlenbahs pētījis latviešu valodas sintakses, leksikas un ortogrāfijas jautājumus. Viņš bija pirmais no latviešu valodniekiem, kas pievērsās vispārīgajai valodniecībai – runas un valodas cilmes jautājumam un teorijām par artikulētas runas pirmsākumiem cilvēces vēsturē. Mīlenbahs pazīstams kā 4 sējumu latviešu valodas pilnas skaidrojošās vārdnīcas sastādītājs; šo darbu pēc Mīlenbaha nāves pabeidza un izdeva Jānis Endzelīns 1923.-1932.gadā. Mīlenbahs arī vadījis latviešu ortogrāfijas reformu - pāreju no gotu rakstības uz latīņu rakstību tagadējā veidā (1908. gadā). |
 Dainis Kārkluvalks (dzimis 1957. gada 21. janvārī Valdemārpilī) ir profesionāls latviešu fotogrāfs. Kopš 1975. gada strādā laikrakstā "Talsu Vēstis" par fotoreportieri un nodarbojas ar fotomākslu, Latvijas Profesionālo fotogrāfu asociācijas biedrs. Dzimis 1957. gada 21. janvārī Valdemārpilī. Māte Hilda-Berta Kārkluvalka (dz. Egendorfa) un tēvs Vilis Kārkluvalks bija jauna strādnieku ģimene, kuri nesen kā atgriezušies no izsūtījuma Sibīrijā. Hilda Kārkluvalka pirmskara gados bija Valdemārpils fotogrāfe (mācījusies pie Latvijas fotogrāfijas pamatlicēja Mārtiņa Buclera). Skolas gados Dainis eksperimentē ar mātes veco plašu kameru. Vēlāk vecāki uzdāvina kameru, ar kuru tiek fotografēti skolas notikumi, ainavas, ģimene un draugi. Pēc skolas beigšanas 1975. gadā dažus mēnešus strādā par bibliotekāru Valdemārpils bibliotēkā. Drīz tajā pašā gadā tiek uzaicināts strādāt par fotoreportieri laikrakstā "Padomju Karogs" (tagad "Talsu Vēstis"), kur strādā līdz šai dienai. 1979. gadā beidz Rīgas kultūras darbinieku tehnikumu foto-kino studijas vadītāja specialitātē. |