Postmodernisma māksla

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Postmodernisma māksla ir termins, kas tiek izmantots mākslas kustības raksturošanai, kura kādā veidā nonāk pretrunā ar modernisma principiem vai arī tos apvieno, vai attīsta ar jauniem paņēmieniem. Par postmodernisma mākslu galvenokārt tiek uzskatīti tādi mākslas veidi, kas iekļauj video tehnoloģijas: intermēdija, instalāciju māksla, konceptuālā māksla un multimēdija. Tāpat dažkārt par postmodernisma mākslas virzieniem tiek uzskatīti mākslas veidi, kas izmanto kolāžas vai brikolāžas paņēmienus, objektu vienkāršošanu, koncentrēšanos uz tiešiem mākslas izejelementiem, ataino masu kultūru vai izmanto performanci.

POSTMODERNISMA aizsācējs ir amerikāņu arhitekts un teorētiķis R. Venturi (1925), kas māksliniecisko darbību sāka popārta [popārts – 20 gs. mākslas virziens, kura pārstāvji dažādos materiālos apspēlēja masu kultūras tēlus un motīvus] ietekmē, tādējādi apliecinot tieksmi uz visu pieņemto normu neievērošanu. Venturi ietekmē, atšķirībā no visiem ierastajiem arhitektūras virzieniem, it sevišķi no starptautiskā vēlīnā modernisma stila, kas pauda saprātīgu, loģisku attieksmi pret konkrētajiem uzdevumiem, postmodernisms attīstīja iracionālu [neatbilstošu saprāta likumiem, neloģisku] pieeju, atzina pat haosu, jo uztvēra to kā vērtību, kas bija pretstatāma mehānistiskās kārtības nedzīvīgumam.

Reakcija uz modernismam raksturīgajām standartizētajām, vienveidīgajām ēkām izpaudās organisko formu sarežģīšanā, neuzticībā vienam stilam. Līdz ar to 70. gados notika eklektisma [eklektisms – dažādu mākslas un arhitektūras stilu apvienošana un atdarināšana] jēdziena pārvērtēšana un atzīšana. Eklektisms pavēra arī plašākas iespējas dekoratīvo efektu radīšanai. Ja 60. gados vienkāršība tika uzskatīta par arhitektūras neatņemamu sastāvdaļu, tad 70. gados turpretī par raksturīgu pazīmi kļuva intriģējoša sarežģītība.

Postmodernisma pārstāvjiem patika pajokoties par aizmirstiem, vairs nevienu nesaistošiem simboliem un zīmēm, tādējādi piešķirot saviem veidojumiem divnozīmību. Svarīgs šai ziņā bija arī masu kultūras (popārta) iespaids. Postmodernismasm raksturīga personība ir amerikāņu arhitekts, pedagogs, teorētiķis un praktiķis Čārlzs Mūrs (1925). Viņa darbos eklektisms guvis visspilgtāko izpausmi. Tā, piemēram, Kalifornijas universitātes Kresge koledžas (Santakrusā) studentu kopmītnes kompleksa koka celtnes vietām atgādina triumfa arkas, barokālās Spānijas kāpnes Romā, mauru pils ēkas Alhambrā, vietām – ar humoristiski uztveramus ikdienas veidojumus, kā, piemēram, oratora katedrai līdzīgo mehāniskās veļas mazgātavas fasādi. Komplekss ir pilns ar tādiem pārsteigumiem un studentu aprindās tas ieguvis “klauna pilsētas” nosaukumu.