Prūsija (zeme)

Prūsija bija rietumbaltu cilšu grupas prūšu apdzīvota teritorija. Prūsijas zemes tagad atrodas Krievijas Kaļiņingradas apgabala, Polijas Varmijas-Mazūrijas vojevodistes un Lietuvas teritorijās. Prūsijas sarežģītā politiskā vēsture likusi pazust lielākai daļai seno prūšu vietvārdu, tādējādi vienai un tai pašai vietai literatūrā var būt 2—4 nosaukumi (prūsiskais, vāciskais, poliskais un krieviskais).

Prūsija aizņēma ap 42 000 km². Aprēķināts, ka 13. gadsimta sākumā Prūsijā dzīvoja 170 000 prūšu. 13. gadsimta laikā tas saruka līdz aptuveni 120 000 prūšu, un 12—13 000 vācu kolonistu. 1309. gadā Prūsijā varēja būt ap 90 000 prūšu, 15 000 vāciešu un 30 000 poļu.^[1]

Prūšu zemes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prūšu teritorijas robežas 12. un 13. gadsimtā veidoja Nemuna un Baltijas jūra ziemeļos, Visla rietumos, jātvingu zemes austrumos, bet dienvidu robeža bija nestabila, jo šeit notika kari ar poļiem. Duisburgas Pētera "Prūsijas zemes hronikā" minēti vienpadsmit Prūsijas novadi — Kulma, Pamede, Pagude, Vārme, Nātanga, Semba, Nadruva jeb Nadrava, Skalva, Sūduva, Galinda un Bārta. Citos avotos vēl pieminēta Sasna un Lubava. Sasna atradās starp Lubavu un Galindu, un 1240. gadā to sadalīja ordenis un poļi.

Visbiezāk apdzīvotā bija Sembas pussala, kā arī zemes pie Vislas un Vislas jomas. Sembā iedzīvotāju blīvums varēja sasniegt 15 cilvēkus uz km². Šeit atklāti 90 pilskalni, no kuriem lielākā daļa nav arheoloģiski izpētīti. Kaupas pilsēta bija viens no aktīvākajiem reģiona tirdzniecības centriem no 9. līdz 11. gadsimtam, kad to atkārtoti nodedzināja vikingi. Prūšu zemes dalījās apgabalos pulko, kas sīkāk dalījās laukos. Šis vārds saglabājies mūsdienu poļu ciematu vietvārdos Pasławki, Bezławki.^[1]