Pāriet uz saturu

Galinda (zeme)

Vikipēdijas lapa
Galinda (Galinden) starp pārējām prūšu zemēm.
Sadalītā Galindas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā.

Galinda (latīņu: Galindia, vācu: Galinden) bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes teritorijā. Atradās Mazovijas pierobežā, starp Bārtas zemi ziemeļos, Sasnas zemi rietumos un Sudavas zemi austrumos.

Pamatraksts: Galindi

Galindi pirmo reizi pieminēti grieķu vēsturnieka Ptolemaja darbā Ģeogrāfijas ceļvedis (Geographike Hyphegesis) ap mūsu ēras 150. gadu kā Galindoi (grieķu: Γαλίνδοι).

Prūsijas krusta kara laikā 1231. gadā galindu zeme nosaukta par Galindo. Šajā pierobežas zemē Vācu ordenis 1285. gadā uzcēla Lecenes pili (Lötzen, no jauna dibināta 1348. gadā), 1335. (1396.) gadā Angerburgas pili (Angerburg), 1345. gadā Johanisburgas pili (Johannisburg) un 1360. gadā Ortelsburgas pili (Ortelsburg). Iekarotā Galindas teritorija atradās Balgas komtura pakļautībā.

1525. gadā Galindas zeme iekļauta Prūsijas hercogistes sastāvā, vēlāk Prūsijas un Vācijas Impērijas sastāvā. Pēc Otrā pasaules kara, pamatojoties uz 1945. gada Potsdamas konferences lēmumiem, šī teritorija tika piešķirta Polijai.