Prūsijas lietuvieši

Vikipēdijas lapa
Prūsijas lietuvieši. Ilustrācija no Teodora Lepnera 1744. gada grāmatas Der Preusche Littauer, oder Vorstellung der Nahmens-Herleitung, Kind-Tauffen, Hochzeit Danzigas

Prūsijas lietuvieši (lietuviešu: Prūsų lietuviais, vācu: Preußische Litauer) jeb mazlietuvieši[1] (lietuviešu: mažlietuviais, vācu: Kleinlitauer, pašnosaukums lietuvininki[2] (lietuviešu: lietuvininkai)) ir Lietuvas rietumos dzīvojoša etniska grupa, kas vēsturiski apdzīvoja Austrumprūsijas Mazās Lietuvas novadu, precīzāk Insterburgu, Ragnīti, Labiavu, Tilzīti, Tapiavu un Klaipēdu (pretstatā Lietuvas dižkunigaitijai un pēcāk Lietuvas Republikai, ko reizēm dēvē par Lielo Lietuvu).

Atšķirībā no vairuma lietuviešu, kas pēc Protestantu reformācijas palika uzticīgi Romas katoļu baznīcai, Prūsijas lietuvieši lielākoties pieņēma luterticību.

Vārds „lietuvininkai” pirmo reizi minēts 1341. gadā Pleskavas otrajā gadagrāmatā (а сам Олгерд подим брата своего Кестоутия и мужь своих Литовников).[nepieciešama atsauce]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Anita Rozentāle (2012. gada 1.oktobris). "Vācu gars un «mazlietuviešu» sīkstums". Ziemeļlatvija. Atjaunināts: 2012. gada 23. decembrī.
  2. Andris Vējāns, red. (1970. gada 1. decembris). "Lietuvininki". Karogs (Rīga) (Nr. 12): 178. lpp.