Poļeska
(Pāradresēts no Labiava)
| Poļeska | ||
|---|---|---|
| pilsēta | ||
| Полесск | ||
 Labiavas pils | ||
| ||
.svg) | ||
  Poļeska | ||
| Koordinātas: 54°51′37″N 21°06′25″E / 54.86028°N 21.10694°EKoordinātas: 54°51′37″N 21°06′25″E / 54.86028°N 21.10694°E | ||
| Valsts |
 Krievija | |
| Federācijas subjekts | Kaļiņingradas apgabals | |
| Municipālais veidojums | Poļeskas rajons | |
| Pilsētas tiesības | 1642 | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 11 km2 | |
| Augstums | 1 m | |
| Iedzīvotāji (2023)[1] | ||
| • kopā | 6 954 | |
| • blīvums | 689,2/km² | |
| Laika josla | USZ1 (UTC+3) | |
| Mājaslapa |
polessk | |
 Poļeska Vikikrātuvē | ||
Poļeska (krievu: Полесск), līdz 1946. gadam — Labiava (vācu: Labiau, poļu: Labiawa, lietuviešu: Labguva) ir pilsēta un rajona centrs netālu no Deimas upes ieteces Kuršu jomā. Atrodas agrākās Mazās Lietuvas teritorijā tagadējā Kaļiņingradas apgabalā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Labiava veidojās ap 1249. gadā pirmoreiz minēto Vācu ordeņa pili pie Skalvas zemes robežas, no 1562. līdz 1587. gadam Labiavā par mācītāju kalpoja Bībeles tulkotājs lietuviski Jons Bretkūns (Jonas Bretkūnas, 1536—1602). Pilsētas tiesības tā ieguva 1642. gadā.
Pēc Austrumprūsijas piešķiršanas PSRS 1946. gadā Labiavu pārdēvēja par Poļesku par godu Sarkanās armijas pulkvedim Sergejam Poļeckim.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Численность постоянного населения Российской Федерации по муниципальным образованиям на 1 января 2023 года (с учётом итогов Всероссийской переписи населения 2020 г.)». Federālais Valsts statistikas dienests. 18 augusts 2023. Skatīts: 23 augusts 2023.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Poļeska.- Poļeska enciklopēdijā Мой Город (krieviski)
 | Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
|