Sovetska (Kaļiņingradas apgabals)

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Tilzīte)
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par pilsētu Kaļiņingradas apgabalā. Par citām jēdziena Sovetska nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Sovetska
Karalienes Luīzes tilts Sovetskā
Karalienes Luīzes tilts Sovetskā
Karogs: Sovetska
Karogs
Ģerbonis: Sovetska
Ģerbonis
Location of Sovetska
Sovetska (Kaļiņingradas apgabals)
Sovetska
Sovetska
Koordinātas: 55°04′32″N 21°53′04″E / 55.07556°N 21.88444°E / 55.07556; 21.88444Koordinātas: 55°04′32″N 21°53′04″E / 55.07556°N 21.88444°E / 55.07556; 21.88444
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federācijas subjekts Kaļiņingradas apgabals
Municipālais veidojums Apgabala nozīmes pilsēta
Pilsētas tiesības 1552
Platība
 • Kopējā 44,4 km2
Augstums 12 m
Iedzīvotāji (2010)
 • kopā 41 705
 • blīvums 939,3/km²
Laika josla USZ1 (UTC+3)
Mājaslapa http://www.sovetsk-tilsit.ru
Sovetska Vikikrātuvē

Sovetska (krievu: Советск), līdz 1946. gadam Tilzīte (vācu: Tilsit, lietuviešu: Tilžė), ir pēc iedzīvotāju skaita otrā lielākā pilsēta Kaļiņingradas apgabalā (aiz Kaļiņingradas). Atrodas apgabala ziemeļos pie Tilžas upes ietekas Nemunā. Pa Nemunas upi iet KrievijasLietuvas robeža. Upes pretējā krastā atrodas Lietuvas pilsēta Panemune. Abas pilsētas savieno t.s. Karalienes Luīzes tilts, kas ir Sovetskas simbols.

Sovetska ir municipālā veidojuma "Sovetskas pilsētas rajons" (Советский городской округ) centrs un vienīgā apdzīvotā vieta. Pilsētā atrodas Sovetskas papīrfabrika.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tilzītes pils Nemunas krastā (1833).

Prūsijas krusta karu laikā tagadējās pilsētas apkārtnē Nemunas lejtecē dzīvoja kuršiem līdzīgie skalvji. 1289. gadā Vācu ordenis uzcēla Skalavas pili (Schalauerburg), kurai Lietuvas krusta karu laikā 1293. gadā uzbruka Lietuvas dižkunigaitijas karaspēks. 1313. gadā Vācu ordenis šeit uzcēla pirmo tiltu pār Nemunu, bet 1406.—1410. gadā Tilzītes mūra pili, kuru jau 1411. gadā nopostīja žemaiši. Pēc Vācu ordeņa sekularizācijas pils apkaimi iekļāva Prūsijas hercogistes sastāvā un 1552. gadā piešķīra pilsētas tiesības.

1807. gadā uz plosta Nemunas upē tika noslēgts Tilzītes miera līgums starp Napoleonu un Krievijas ķeizaru Aleksandru I. Drukas aizlieguma laikā 19. gadsimtā Tilzīte bija ievērojams lietuviešu grāmatu izdošanas centrs. Šeit tika izdots pirmais lietuviešu laikraksts Aušra, bet vēlāk — laikraksts Varpas. 1918. gada 30. novembrī Tilzītē tika parakstīts Tilzītes akts, kurā Mazās Lietuvas lietuvieši pieprasīja tās pievienošanu Lietuvas valstij.

Pilsēta ir devusi nosaukumu Tilzītes sieram (vācu: Tilsiter).

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tilzīte ir leģendārā vācu blēža Vilhelma Foigta (Wilhelm Voigt, 1849—1922), vācu mūziķa Edgara Frēzes (Edgar Froese, 1944), amerikāņu mūziķa Džona Keja (John Kay, 1944), vācu valodnieka Gustava Kosinnas (Gustaf Kossinna, 1858—1931), vācu ārsta un botāniķa Franča Meiena (Franz Meyen, 1804—1840), vācu aktiera Armīna Millera-Štāla (Armin Mueller-Stahl, 1930), vācu ģeofiziķa Emīla Vīherta (Emil Wiechert, 1861—1928) dzimšanas vieta.

Seni attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]