Priāpuli

Priāpuli
	Ottoia sp.
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Nodalījums	Bilaterāļi (Bilateria)
Apakšnodalījums	Pirmmutnieki (Protostomia)
Virstips	Kutikulārie (Ecdysozoa)
Tips	Priāpuli (Priapulida)
Iedalījums
	Priapulimorpha; Halicryptomorpha; Seticoronaria;
	Priāpuli Vikikrātuvē

Priāpuli (latīņu: Priapulida) ir savdabīgu brīvi dzīvojošu jūras tārpu tips ar sēdošu vai racēju dzīvesveidu. Priāpulu tipu veido nedaudzas ģintis un sugas. Fosilā veidā priāpuli zināmi jau no kembrija perioda.

Morfoloģija

Ķermeņa garums no dažiem milimetriem līdz 20 cm. Ķermeņa priekšējā daļa — snuķītis — var ievilkties ķermenī ar īpašu muskuļu (retraktoru) palīdzību, vai arī ķermeņa dobuma šķidruma spiediena rezultātā izbīdīties uz āru. Snuķītis ir gareniski klāts ar sīku adatu unn kāsīšu rindām. Sekundārā ķermeņa dobuma esamība tuvina priāpulas augstākajiem tārpveidīgajiem, no kuriem tās atšķiras ar to, ka priāpulu ķermenis nav posmots. Asinsrites sistēmas priāpuliem nav. Elpošana notiek caur ādu, vai arī ar aizmugurējo žaunu piedēkļu palīdzību. Nervu sistēma sastāv no pierīkles gredzena un vēdera stiegras. Izvadorgāni (protonefrīdiji) un dzimumorgāni (pāra gonādas) savienoti kopīgā uroģenitālā sistēmā.

Ekoloģija

Dzīvo Ziemeļatlantijas, Arktikas un Antarktikas aukstajos ūdeņos (litorālē vai sublitorālē), bet ir sastopami okeānos (vairāku kilometru dziļumā) arī tropu joslā. Priāpulām ir plēsīgs dzīvesveids. Tās ierokas jūras dibena dūņās, no kurienes medī sīkus tārpveidīgos (pārsvarā daudzsaru tārpus), bet var nomedīt arī holotūrijas, ofiūras un pat savas sugas pārstāvjus. Dzīvo samērā ilgi (vairākus gadus).

Vairošanās un attīstība

Priāpuli ir šķirtdzimuma dzīvnieki . Ārējā apaugļošanās. Olas ir sīkas, taču satur diezgan daudz dzeltenuma. Radiālā drostalošanās priāpulus tuvina otrmutniekiem. Attīstība ar pārvēršanos. Priāpulu kāpuri klāti ar cietu čaulu un kāpura stadija var vilkties ap 2 gadi.