Rubonia
| Rubonia | |
|---|---|
 | |
| Pamatinformācija | |
| Dibināšana |
1875 Rīga |
| Krāsas | zils-balts-melns |
| Devīze | Mit Wort und Tat für Ehre und Recht |
| Konventa dzīvoklis |
Pulvertornis, Rīga (1909—1919) Stabu iela 18-17 Rīga (1929—1939). |
Rubonia bija Rīgā dibināta vācbaltiešu studentu korporācija. Tās devīze bija: "Ar vārdiem un darbiem par godu un taisnību" (vācu: Mit Wort und Tat für Ehre und Recht).
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rubonia dibināta 1875. gadā pie Rīgas Politehniskā institūta (RPI). Tā paša gada septembrī uzņemta Rīgas šaržēto konventā. Sākoties pirmajam pasaules karam, kopā ar RPI, evakuējas uz Maskavu kur darbojas līdz 1917. gadam. 1918. gadā atjauno darbību Rīgā, pie vācu okupācijas iestāžu izveidotās Baltijas tehniskās augstskolas.
1920. gadā reģistrēta pie Latvijas universitātes un gadu vēlāk uzņemta Latvijas studentu korporāciju Prezidiju Konventā (P!K!). No tā gan, protestējot pret dažādiem lēmumiem, vairākas reizes īslaicīgi izstājas. 30. gadu sākumā, kopā ar pārējām vācbaltu korporācijām, demonstratīvi izstājas no P!K!, protestējot pret prasību P!K! sēdēs lietot tikai latviešu valodu. 1932. gadā, ar LU padomes lēmumu, slēgta kā korporācija. Turpina pastāvēt kā biedrība saglabājot korporācijas nosaukumu un iekšējo uzbūvi. 1939. gadā pieņem lēmumu par nosaukuma Herdera institūta studentu biedrība (Kameradschaft) Scheubner-Richter pieņemšanu. Tomēr šī maiņa netiek apstiprināta un tā paša gada rudenī, ar sabiedrisko lietu ministra lēmumu Rubonia tiek slēgta, visiem biedriem izceļojot uz Vāciju.
1959. gadā Vācijā esošie Rubonia's filistri, kopā ar citu vācbaltu korporāciju filistriem, piedalījās Baltijas tradīciju korporācijas Curonia Goettingensis dibināšanā, kuru vēlāk deklarēja par Baltijas korporāciju oficiālo tradīciju turpinātāju.
Biedri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Studentu korporācijas Rubonia dibinātāji bija vairāki vācbaltu tautības studenti, kas pēc studijām Vācijā bija atgriezušies Rīgā. 20.—30. gados uzņēma tikai vācu tautības studentus. Pazīstamākie biedri bija: uzņēmējs Pauls Bēms, arhitekti Vilhelms Bokslafs, Hermanis Hilbigs, Augusts Reinbergs, Vācijas austrumu lietu ministrs Alfrēds Rozenbergs, vācu diplomāts Makss fon Šeibners-Rihters, vācbaltu politiķis Hugo Vitroks.
Vairāki Rubonia biedri (Oto fon Kurzells, Alfrēds Rozenbergs, Makss fon Šeibners-Rihters, Arno Šikedancs), emigrējot uz Vāciju, kļuva par redzamiem nacistu partijas funkcionāriem.
Izmantotā literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- V.Ščerbinskis, Uzticīgi Draugam, Rīga, 2010.