Purva krustaine

Purva krustaine; Senecio congestus (R.Br.)
	Purva krustaine (Senecio congestus)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Asteru rinda (Asterales)
Dzimta	Kurvjziežu dzimta (Asteraceae)
Ģints	Krustaines (Senecio)
Suga	Purva krustaine (S. congestus)
Sinonīmi
	- Senecio tubicaulis - Senecio palustris - Tephroseris palustris
	Purva krustaine Vikikrātuvē

Purva krustaine (Senecio congestus) ir augu suga kurvjziežu dzimtas krustaiņu ģintī. Savvaļā tā ir nevienmērīgi sastopama Eirāzijā, tostarp reti Latvijā. Sastopama arī Ziemeļamerikā.

Purva krustaine ir mainīga izskata augs — var būt gan īss, blīvs, gan ļoti slaids un skrajš, tādēļ suga ir aprakstīta vairākkārt, un tai ir vairāki sinonīmi.^[1]

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Purva krustaine ir divgadīgs, 20-100 cm augsts lakstaugs ar stāvu, dobu, šķautņainu, diezgan trauslu un bieži vien lipīgu stublāju, kurš ir blīvi klāts ar vienkāršiem matiņiem un dziedzermatiņiem.

Stublājs augšdaļā zaro un līdz pat ziedkopai ir klāts ar sēdošām vai pusskaujošām, veselām, lancetiskām lapām, kas ir 5-15 cm garas un 0.6-2.5 cm platas. Lapas mala ir gluda vai attāli zobaina, un tās gals ir smails. Lapas, tāpat kā kāts, ir klātas ar vienkāršiem matiņiem un dziedzermatiņiem.

Ziedu kurvīši ir 2—3 cm plati, tie izvietoti garos, blīvi apmatotos kātos pa vienam stublāja galā ķekarveidīgā ziedkopā. Ārējā vīkala nav. Ir 21 vīkala lapa, tās novietotas vienā rindā. Mēlziedi ir gaiši dzelteni, aptuveni 1 cm gari, gaišāki nekā zieda centrā esošie stobrziedi. Auglis — kails, dzeltenīgs un ribains sēklenis. Ziedēšanas sezona ir no jūnija līdz augustam.^[1]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Purva krustaine ir izplatīta apvidos, kur ziemās ir sals.^[2] Tā aug nosusinātu dīķu ieplakās, grāvjos, kūdras raktuvēs, purvainās vietās ūdenstilpju krastos.^[1]