Putina pils

Vikipēdijas lapa
Putina pils
Дворец Путина
Putina pils
Karte
Vispārīga informācija
Tips pils
Arhitektūras stils Italianate
Atrašanās vieta Gelendžika, Krasnodaras novads, Krievija
Būvniecības sākums 2005
Izmaksas 1 278 060 000 eiro (aplēsti)
Īpašnieks Vladimirs Putins (noliegts)
Tehniskās detaļas
Stāvu platība 17,691 kvadrātmetri[1]
Celtniecība
Arhitekts Lanfranco Cirillo

 

"Putina pils" [2] ( krievu: "Дворец Путина" ) ir pils komplekss, kas atrodas Melnās jūras piekrastē netālu no Gelendžikas, Krasnodaras apgabalā, Krievijā.

Komplekss pirmo reizi nonāca publikas redzeslokā 2010. gadā, kad Sergejs Kolešņikovs publicēja ziņojumu Krievijas prezidentām Dmitrijam Medvedevam, atklājot pils būvniecību, norādot, ka to organizē Nikolajs Šamalovs, Vladimira Putina vārdā.

Plašāku popularitāti pils ieguva 2021. gadā, kad Krievu opozicionārs Aleksejs Navaļnijs publicēja dokumentālo filmu "Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli". Atklājot informāciju par pili un tās būvniecības procesu. Vladimirs Putins ir noliedzis, ka pils pieder viņam.[3]

Atrašanās vieta un ēkas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rezidence atrodās Melnās jūras piekrastē, netālu no Praskovjevkas ciemata.[4] Jūras krasts šajā vietā ir stāvs, bet pils apkārtne ir klāta ar Turku priedēm.

Sarkanais apgabals: Speciāla gaisa telpa virs pils kompleksa. Sarkanais punkts: pils komplekss[5]

Rezidence atrodās uz zemesgabala 74 hektāru platībā.[6] Ap zemesgabalu ir ierobežota gaisa telpa.

Zemes gabalā atrodās galvenā ēka 17,700 km2 platībā, dendrārijs, siltumnīca, helikoptera laukums, baznīca, amfiteātris, viesu māja, degvielas uzpildes stacija un tunelis kalnā.

Galvenajā ēkā atrodās peldbaseins, sauna, SPA, turku pirtis, noliktava, lasītava, mūzikas, atpūtas telpa, ūdenspīpes bārs, teātris un kinoteātris, vīna pagrabs, kazino un vairākas viesu guļamistabas. Galvenā guļamistaba ir 260 m2 platībā.[7]

Ēkas arhitekts ir itālis Lafranco Cirillo, kurš ir vairākkārt projektējis mājas Krievijas politiskajai elitei.

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Mary Ilyushina. «Navalny releases investigation into decadent billion-dollar 'Putin palace». www.cnn.com. CNN, 2021. gada 20. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 20. janvāris. Skatīts: 2021. gada 21. janvāris. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=
  2. Karen Dawisha. Putin's kleptocracy : who owns Russia?. New York : Simon & Schuster, 2015. XII. lpp. ISBN 978-1-4767-9520-1. OCLC 894747004.Putin's kleptocracy : who owns Russia?. New York: Simon & Schuster. pp. XII. ISBN 978-1-4767-9520-1. OCLC 894747004. Archived from the original on 7 June 2021. Retrieved 2 February 2021.
  3. United States Hydrographic Office. Black Sea Pilot: The Dardanelles, Sea of Marmara, Bosporus, Black Sea and Sea of Azov. U.S. Government Printing Office, 1927.
  4. Tim Whewell. «Putin's palace? A mystery Black Sea mansion fit for a tsar». BBC, 2012. gada 4. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 31. janvāris. Skatīts: 2021. gada 30. janvāris. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=
  5. Andrew Roth. «No-fly zone over Putin-linked palace is due to Nato spies, says FSB». The Guardian, 2021. gada 27. janvāris. Skatīts: 2021. gada 8. februāris.
  6. Andrew Osborn. «Vladimir Putin 'has £600 million Italianate palace'». The Daily Telegraph, 2011. gada 14. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 12. augusts. Skatīts: 2011. gada 21. jūlijs. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=
  7. «Дворец для Путина». palace.navalny.com (krievu). Skatīts: 2024-02-01.