Gelendžika
| Gelendžika | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Геленджик | |||
 Gelendžikas skats | |||
| |||
  Gelendžika .svg) Gelendžika  Gelendžika | |||
| Koordinātas: 44°33′39″N 38°04′36″E / 44.56083°N 38.07667°EKoordinātas: 44°33′39″N 38°04′36″E / 44.56083°N 38.07667°E | |||
| Valsts |
 Krievija | ||
| Federācijas subjekts |
 Krasnodaras novads | ||
| Pilsētas tiesības | no 1915. gada | ||
| Iedzīvotāji | krievi, grieķi, armēņi, ukraiņi | ||
| Agrākie nosaukumi |
Torika Pagra Maurolaka | ||
| Klimats | mitrs subtropu | ||
| Dibināta | 1831 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 27,9 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2019)[1] | |||
| • kopā | 77 212 | ||
| • blīvums | 2 767,5/km² | ||
| Laika josla | UTC (UTC+3) | ||
| Mājaslapa |
gelendzhik | ||
 Gelendžika Vikikrātuvē | |||
.png)
Gelendžika (krievu: Геленджи́к) ir kūrortpilsēta, kas atrodas Krasnodaras novadā Krievijas Federācijā pie Melnās jūras Gelendžikas līča, starp Novorosijsku un Tuapsi (31 kilometru uz ziemeļrietumiem no Novorosijskas un 93 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Tuapses). Lielā Gelendžika stiepjas 102 kilometrus gar krasta līniju un aizņem 122 754 ha lielu platību, no kuras 1926 ha ietilpst pilsētas robežās. 2019. gadā pilsētā bija 77 212 iedzīvotāji.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Senatnē Gelendžikas līcis bija neliela grieķu priekšposteņa vieta, kas sengrieķu periplā Pseudo-Scylax minēta kā Torika (grieķu: Τορικος). Hellēnisma avotos tas nav pieminēts, bet 64. gadā p.m.ē. atkal parādās romiešu dokumentos ar nosaukumu Pagra (Pagrae).[2] Koloniju iznīcināja iebrukušie huņņi, drīz pēc tam to pārņēma zihi (adigi). Viduslaikos dženoviešu tirgotāji piejūras ciematu dēvēja par Maurolaku.
Pirms Krievija 1829. gadā ar Osmaņu impēriju bija noslēgusi Adrianopoles līgumu, starp čerkesiem un Osmaņu impēriju notika rosīga vergu tirdzniecība. Tā kā par zeltu un citām precēm tika tirgotas čerkesu skaistules, pirms tās nonāca Turcijas serālos, tirdzniecības vieta kļuva pazīstama kā Gelendzhik (no turku valodas gelincik, burtiski — "mazā" vai "baltā līgava".[3]
1831. gadā Gelendžikā tika uzbūvēts viens no pirmajiem Melnās jūras piekrastes līnijas fortiem. Krimas kara sākumposmā forts tika uzspridzināts un pamests, bet 1864. gadā, noslēdzoties krievu-čerkesu karam, kazaki to pārvietoja, un tas kļuva pazīstams kā Gelendžikas staņica. Pilsētas statuss Gelendžikai tika piešķirts 1915. gadā. Padomju laikā Gelendžika attīstījās kā kūrortpilsēta. Tajā ir smilšu pludmales, trīs ūdens atrakciju parki, divas gaisa trošu ceļa līnijas un divas pareizticīgo baznīcas (attiecīgi no 1909. gada un 1913. gada). Gelendžikas apkārtnē ir daudz ievērojamu objektu: ūdenskritumu virknes, dolmeni, divas ārkārtīgi senas priežu un kadiķu birzis, kā arī Buras klints, kas atrodas 17 kilometrus no pilsētas centrālās zonas. Piekrastes ciematā Arhipo-Osipovkā, kuru administrē no Gelendžikas, atrodas Turcijas—Krievijas gāzes vada Blue Stream galapunkts. Kopš 1996. gada Gelendžikā reizi divos gados (ik pāra gadu) septembra beigās notiek sarptautiska izstāde un zinātniska konference "Hidroaviasalons" (Гидроавиасалон).[4]
Administratīvais statuss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Administratīvā dalījuma ietvaros Gelendžiku kopā ar divdesmit lauku teritorijām apvieno kā apgabala nozīmes pilsētu — administratīvi-teritoriālu vienību ar rajona statusu.
Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gelendžikas klimats ir pavēss, mitrs subtropu klimats (Cfa pēc Kepena klimata klasifikācijas), kas cieši robežojas ar pussausajiem klimatiem (Kepena klimata klasifikācija BSk). Ziemas ir maigas, un sniega ir maz. Vasaras ir karstas ar siltiem vakariem. Dažreiz Gelendžika ir piedzīvojusi lielus plūdus, kā tas notika 2012. gadā (2012. gada Krasnodaras novada plūdi).[5]
Brāļu pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iekavās norādīts sadarbības līguma parakstīšanas gads.
- Angulēma, Francija (1977);
- Hildesheima, Vācija (1992);
- Bādene, Austrija (2006);
- Каliteja, Grieķija (2008);
- Vitebska, Baltkrievija;
- Netānija, Izraēla (2013).[6]
|
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ http://krsdstat.gks.ru/wps/wcm/connect/rosstat_ts/krsdstat/resources/81e08500497abd16af88ff3fbd401489/Оценка+численности_01.01.2019_окончат1.htm.
- ↑ A tiny Greek settlement excavated in Gelendzhik has been identified by some researchers with Torikos. Pagrae was described as an eastern limit of the Bosporan Kingdom. The record of these settlements is so fragmentary that it is impossible to make sound conclusions. See: Онайко Н.А., Архаический Торик. Античный город на северо-востоке Понта. Moscow, 1980.
- ↑ «Белая Невесточка в Геленджике: символ города ||| ПВДшка» (ru-RU). ПВДшка ||| Краснодар и Кавказ. 2018-02-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-10-10. Skatīts: 2019-10-10.
- ↑ «ГИДРОАВИАСАЛОН-2018 | Гидроавиасалон». www.gidroaviasalon.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-12-03. Skatīts: 2019-12-07.
- ↑ «В Краснодарском крае проводится этап восстановительных работ и решение вопросов восстановления повседневной жизнедеятельности пострадавшего населения». МЧС России. 2012-07-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-10-23. Skatīts: 2019-10-23.
- ↑ «Израильский город Нетания стал пятым побратимом города-курорта Геленджик : Новости от ИТАР-ТАСС Кубань : Геленджик». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-03-15. Skatīts: 2013-03-11.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gelendžika.- Официальный сайт администрации муниципального образования город-курорт Геленджик
- Краеведческо-туристический Альманах — История греческих поселений
- Официальный сайт администрации муниципального образования город-курорт Геленджик
| ||||||||||
|