Aleksejs Navaļnijs
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Aleksejs Navaļnijs (krievu: Алексей Анатoльевич Навальный; dzimis 1976. gada 4. jūnijā Maskavas apgabalā) ir krievu jurists, kas kopš 2009. gada ieguvis atpazīstamību kā blogeris un sociālais aktīvists, kas pievērsis sabiedrības uzmanību korupcijas un politiskajām problēmām Krievijā. 2011. gadā Navaļnijs nodibināja Korupcijas apkarošanas fondu, kas likvidēts 2020. gadā. 2022. gada martā tika notiesāts un nosūtīts uz stingras drošības soda koloniju uz 9 gadiem ieslodzījumā.[1]
Saindēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2020. gada 20. augustā, ar lidmašīnu atgriežoties no Tomskas uz Maskavu, Aleksejam Navaļnijam kļuva slikti, tādēļ veikta ārkārtas nosēšanās Omskā, kur Navaļnijs tika hospitalizēts ar aizdomām par saindēšanos.[2] Vēlāk tika ziņots, ka Alekseju Navaļniju Omskas slimnīcā mēģinājuši saindēt vēl vienu reizi.[3] 22. augustā Navaļniju no Omskas ar nevalstiskās organizācijas Cinema for Peace nolīgtu lidmašīnu nogādāja Šaritē — Berlīnes Universitātes slimnīcā.[4]
2. septembrī Vācijas eksperti paziņoja, ka iegūti neapstrīdami pierādījumi, kas apliecina, ka Navaļnijs ir saindēts ar nervus paralizējošu kaujas vielu, kas pieder pie "Novičok" grupas. Šo slēdzienu apstiprināja arī Francijas un Zviedrijas laboratorijas un Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija (OPCW). Krievijas delegācija OPCW noraidīja ārvalstu laboratoriju secinājumus un pārmetusi Vācijai, ka tā izmanto šo lietu, lai izdarītu politisko spiedienu uz Krieviju un piemērotu tai sankcijas.[5]'
14. decembrī pētnieciskā grupa Bellingcat sadarbībā ar medijiem CNN, Insider, Der Spiegel un El Pais prezentēja savu versiju par notikušo, nosaucot astoņu vīriešu vārdus, kuri trīs gadu laikā izspiegojuši Alekseju Navaļniju. Navaļnijs paziņoja, ka "Tie nav fsbešņiki, kuri strādā pēc kāda manas darbības laikā aizvainota oligarha vai ierēdņa pasūtījuma. Vesels FSB departaments augsti stāvošu priekšnieku vadībā divu gadu garumā īsteno operāciju, kuras laikā vairākas reizes mēģināts nogalināt mani un manas ģimenes locekļus, slepenā valsts laboratorijā saņemot ķīmisku ieroci. Protams, šāda mēroga un garuma operāciju nevar būt organizējis neviens cits, kā FSB galva Bortņikovs, kurš nekad nesadūšotos to darīt bez Putina pavēles."[6]
Aizturēšana un ieslodzījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc četru mēnešu rehabilitācijas Vācijā Navaļnijs 2021. gada 17. janvārī atgriezās Krievijā, un pēc ielidošanas Šeremetjevas lidostā viņš tika aizturēts. 20. februārī Maskavas Babuškinas rajona tiesa atzina par likumīgu nosacītā cietumsoda nomainīšanu pret reālo.[7] Piespriesto cietumsodu Navaļnijs izcieš Vladimiras apgabala Pokrovas cietumā.[8] 31. martā viņš pieteica badastreiku, pieprasot "pienācīgu medicīnisko aprūpi un iespēju konsultēties ar neatkarīgiem mediķiem".[9]
Atzinība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2021. gada oktobrī Eiropas Parlaments Navaļnijam piešķīra Saharova balvu "par domas brīvību".[10]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Deutsche Welle (www.dw.com). «Russia: Putin critic Alexei Navalny sentenced to 9 years in prison | DW | 22.03.2022». DW.COM (en-GB). Skatīts: 2022-03-22.
- ↑ «Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, iespējams, saindēts». lsm.lv. 2020. gada 20. augustā. Skatīts: 2020. gada 28. augustā.
- ↑ 'The Times': Navaļniju vēlreiz mēģināts saindēt ar 'Novichok' Omskas slimnīcā delfi.lv 14.12.2020
- ↑ «Lidmašīna ar Navaļniju nosēdusies Berlīnē». lsm.lv. 2020. gada 22. augustā. Skatīts: 2020. gada 30. augustā.
- ↑ Krievija apsūdz Vāciju Navaļnija saindēšanas lietas safabricēšanā LETA 30.11.2020
- ↑ "Jūsu komanda saindēja Navaļniju?" CNN žurnāliste Maskavas mikrorajonā apciemo vienu no opozicionāra izsekotājiem Jauns.lv 2020. gada 15. decembrī
- ↑ «Navaļnijam atstāj spēkā reālo cietumsodu». Delfi. 2021. gada 20. februārī. Skatīts: 2021. gada 19. aprīlī.
- ↑ «Navaļnijam atstāj spēkā reālo cietumsodu». Delfi. 2021. gada 25. martā. Skatīts: 2021. gada 19. aprīlī.
- ↑ «Navaļnija līdzgaitnieki aicina Krievijas tautu uz protestiem 21. aprīlī». Delfi. 2021. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 19. aprīlī.
- ↑ «Eiropas Parlaments piešķīris Saharova balvu ieslodzītajam Krievijas opozīcijas līderim Navaļnijam». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-10-21.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksejs Navaļnijs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Alekseja Navaļnija mājaslapa (krieviski)
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|