Pāriet uz saturu

Aleksejs Navaļnijs

Vikipēdijas lapa
Aleksejs Navaļnijs
Алексей Навальный
Aleksejs Navaļnijs 2017. gadā
Aleksejs Navaļnijs 2017. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1976. gada 4. jūnijā
Valsts karogs: Padomju Savienība Odincovas rajons, Maskavas apgabals, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 2024. gada 16. februārī (47 gadi)
stingrā režīma soda kolonija ФКУ ИК-3, Jamalas Ņencu autonomais apvidus, Karogs: Krievija Krievija
Tautība krievs
Nodarbošanās politiķis, jurists, sociālais aktīvists
Darbības gadi 2009.—2024. gads
Vecāki Anatolijs Navaļnijs, Ludmila Navaļnaja
Brāļi Oļegs Navaļnijs
Dzīvesbiedre Jūlija Navaļnaja
Bērni Darja Navaļnaja, Zahars Navaļnijs
Augstskola Krievijas Tautu draudzības universitāte
Krievijas Federācijas valdības finanšu universitāte
Jeila Universitāte
Paraksts
Nezināma vērtība "reliģija"

Aleksejs Navaļnijs (krievu: Алексей Анатoльевич Навальный; dzimis 1976. gada 4. jūnijā Maskavas apgabalā, miris 2024. gada 16. februārī[1] Harpas ciemā Jamalas Ņencu autonomajā apvidū) bija krievu jurists, politiskais aktīvists un pret Vladimiru Putinu vērstās opozīcijas līderis.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1976. gadā Butiņas ciemā Maskavas apgabalā strādnieku ģimenē. Bērnībā dzīvoja Kalugas apgabala Obņinskā un pie vecmāmiņas Ukrainā. Studēja tieslietas Krievijas Tautu draudzības universitātē un Krievijas Federācijas valdības finanšu universitātē. Strādāja par juristu dažādos Krievijas uzņēmumos. 2000. gadā pievienojās Krievijas Apvienotajai Demokrātiskajai partijai "Jabloko", bet 2007. gadā piedalījās Nacionālās Krievu atbrīvošanās kustības ("Narod") dibināšanā.

2009. gadā ieguva advokāta tiesības un kļuva pazīstams kā blogeris un cīnītājs pret korupcijas izraisītajām problēmām Krievijā.

2010. gadā pēc Garija Kasparova, Jevgeņijas Albaсas, Sergeja Gurjeva un Oļega Civinska ieteikuma viņš studēja sešus mēnešus Jeila Universitātē programmā Yale World Fellows.

2011. gadā Navaļnijs nodibināja Korupcijas apkarošanas fondu. 2020. gadā fondu likvidēja un viņu mēģināja noindēt.

Saindēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada 20. augustā, ar lidmašīnu atgriežoties no Tomskas uz Maskavu, Aleksejam Navaļnijam kļuva slikti, tādēļ veikta ārkārtas nosēšanās Omskā, kur Navaļnijs tika hospitalizēts ar aizdomām par saindēšanos.[2] Vēlāk tika ziņots, ka Alekseju Navaļniju Omskas slimnīcā mēģinājuši saindēt vēl vienu reizi.[3]

22. augustā Navaļniju no Omskas ar nevalstiskās organizācijas Cinema for Peace nolīgtu lidmašīnu nogādāja Šaritē — Berlīnes Universitātes slimnīcā.[4] 2. septembrī Vācijas eksperti paziņoja, ka iegūti neapstrīdami pierādījumi, kas apliecina, ka Navaļnijs ir saindēts ar nervus paralizējošu kaujas vielu, kas pieder pie "Novičok" grupas. Šo slēdzienu apstiprināja arī Francijas un Zviedrijas laboratorijas un Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija (OPCW). Krievijas delegācija OPCW noraidīja ārvalstu laboratoriju secinājumus un pārmetusi Vācijai, ka tā izmanto šo lietu, lai izdarītu politisko spiedienu uz Krieviju un piemērotu tai sankcijas.[5]'

14. decembrī pētnieciskā grupa Bellingcat sadarbībā ar medijiem CNN, Insider, Der Spiegel un El Pais prezentēja savu versiju par notikušo, nosaucot astoņu vīriešu vārdus, kuri trīs gadu laikā izspiegojuši Alekseju Navaļniju. Navaļnijs paziņoja, ka "Tie nav fsbešņiki, kuri strādā pēc kāda manas darbības laikā aizvainota oligarha vai ierēdņa pasūtījuma. Vesels FSB departaments augsti stāvošu priekšnieku vadībā divu gadu garumā īsteno operāciju, kuras laikā vairākas reizes mēģināts nogalināt mani un manas ģimenes locekļus, slepenā valsts laboratorijā saņemot ķīmisku ieroci. Protams, šāda mēroga un garuma operāciju nevar būt organizējis neviens cits, kā FSB galva Bortņikovs, kurš nekad nesadūšotos to darīt bez Putina pavēles."[6]

Aizturēšana un ieslodzījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alekseja Navaļnija cietuma kartiņa (2021)

Pēc četru mēnešu rehabilitācijas Vācijā Navaļnijs 2021. gada 17. janvārī atgriezās Krievijā, bet tūlīt pēc ielidošanas Šeremetjevas lidostā viņu aizturēja, inkriminējot 2014. gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu šķietamu pārkāpšanu, ārstējoties Vācijā. 20. februārī Maskavas Babuškinas rajona tiesa viņam piesprieda divarpus gadu ilgu cietumsodu.[7] Piespriesto cietumsodu Navaļnijs izcieta Vladimiras apgabala Pokrovas cietumā.[8] 31. martā viņš pieteica badastreiku, pieprasot "pienācīgu medicīnisko aprūpi un iespēju konsultēties ar neatkarīgiem mediķiem".[9] 2022. gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par "krāpšanu" un "necieņu pret tiesu" un nosūtīja uz stingrā režīma soda koloniju.[10]

2023. gada augustā Navaļnijam piesprieda 19 gadu cietumsodu par "ekstrēmismu", bet decembrī pēkšņi pa maršrutu VladimiraMaskavaČeļabinskaJekaterinburgaKirovaVorkuta pārveda uz stingrā režīma soda koloniju Harpas ciemā Jamalas Ņencu autonomajā apvidū,[11] kur viņš mira 2024. gada 16. februārī.

Atzinība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2021. gada oktobrī Eiropas Parlaments Navaļnijam piešķīra Saharova balvu "par domas brīvību".[12]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Krievijas cietumu pārvalde: Ieslodzījumā miris Aleksejs Navaļnijs». lsm.lv. 2024. gada 16. februārī. Skatīts: 2024. gada 16. februārī.
  2. «Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, iespējams, saindēts». lsm.lv. 2020. gada 20. augustā. Skatīts: 2020. gada 28. augustā.
  3. 'The Times': Navaļniju vēlreiz mēģināts saindēt ar 'Novichok' Omskas slimnīcā delfi.lv 14.12.2020
  4. «Lidmašīna ar Navaļniju nosēdusies Berlīnē». lsm.lv. 2020. gada 22. augustā. Skatīts: 2020. gada 30. augustā.
  5. Krievija apsūdz Vāciju Navaļnija saindēšanas lietas safabricēšanā LETA 30.11.2020
  6. "Jūsu komanda saindēja Navaļniju?" CNN žurnāliste Maskavas mikrorajonā apciemo vienu no opozicionāra izsekotājiem Jauns.lv 2020. gada 15. decembrī
  7. «Navaļnijam atstāj spēkā reālo cietumsodu». Delfi. 2021. gada 20. februārī. Skatīts: 2021. gada 19. aprīlī.
  8. «Navaļnijam atstāj spēkā reālo cietumsodu». Delfi. 2021. gada 25. martā. Skatīts: 2021. gada 19. aprīlī.
  9. «Navaļnija līdzgaitnieki aicina Krievijas tautu uz protestiem 21. aprīlī». Delfi. 2021. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 19. aprīlī.
  10. Deutsche Welle (www.dw.com). «Russia: Putin critic Alexei Navalny sentenced to 9 years in prison | DW | 22.03.2022». DW.COM (en-GB). Skatīts: 2022-03-22.
  11. Krievijas opozīcijas līderis Navaļnijs vēstulē no cietuma Arktikā: «Man viss ir labi» lsm.lv 2024. gada 16. februārī
  12. «Eiropas Parlaments piešķīris Saharova balvu ieslodzītajam Krievijas opozīcijas līderim Navaļnijam». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-10-21.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]