Rēzekne II
- Šis raksts ir par dzelzceļa staciju. Par citām jēdziena Rēzekne nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| — Stacija — | |
|---|---|
 Rēzeknes II stacijas ēka | |
.svg)  Rēzekne II | |
| Pamatinformācija | |
| Līnijā |
Krustpils—Rēzekne II Rēzekne II—Zilupe |
| Atklāta | 1901. gadā |
| Stacijas tips | pasažieru, kravas |
| Platformu skaits | 2 |
| Sliežu ceļi | ~15 |
| Atrašanās vieta | |
| Adrese | Stacijas iela 7A, Rēzekne |
| Koordinātas | 56°31′11″N 27°20′42″E / 56.51972°N 27.34500°EKoordinātas: 56°31′11″N 27°20′42″E / 56.51972°N 27.34500°E |
| Tuvākās stacijas |
Rēzekne I (3 km) Taudejāņi (7 km) Burzava (9 km) Cirma (12 km) Sakstagals (12 km) |
| Tuvākie p. p., c. p. un i. p. |
223. km (2 km) Kleperova (2 km) |
| Attālums līdz Rīgai | 224 km |
Rēzekne II jeb Rēzekne 2 ir viena no divām Rēzeknes dzelzceļa stacijām. Tā atrodas Rēzeknes pilsētas centra daļā. No tās kursē dīzeļvilcieni uz Rīgu un Zilupi (stacija ir galapunkts dīzeļvilcienu maršrutam Rīga—Rēzekne II). 3 km garš savienojošais ceļš savieno Rēzeknes II staciju ar Rēzeknes I staciju un Daugavpils virzienu. Otrs savienojošais ceļš 2 km garumā ved uz Kleperovas blokposteni Kārsavas virzienā. 2 km attālumā Zilupes virzienā atrodas Rēzeknes II A parks, kas ietilpst Rēzeknes II stacijā, taču ir izdalīts kā atsevišķs sadales punkts.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas impērijas periods
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Stacija atklāta 1901. gadā līdz ar dzelzceļa līnijas Ventspils—Maskava posmu no Maskavas līdz Krustpilij. Šī dzelzceļa līnija bija privāts projekts, kas veidots Krievijas impērijas lauksaimniecības eksporta veicināšanai caur Ventspils ostu. Savienojošais ceļš uz Rēzekni I izbūvēts jau 1899. gadā, padarot Rēzekni par nozīmīgu dzelzceļa mezglu, kas savienoja divas konkurējošas dzelzceļa sistēmas.
Pirmo reizi stacija rekonstruēta 1905.—1906. gadā, tajā tika ierīkota atsevišķa uzgaidāmā zāle pirmās un otrās klases pasažieriem, atsevišķa trešās klases ceļotājiem, kā arī papildu bufete. Šie uzlabojumi atspoguļoja stacijas pieaugošo nozīmi reģiona transporta sistēmā.
Padomju periods
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc 1940. gada uzbūvēts savienojums ar Kleperovu, kas nodrošināja tiešu kravas vilcienu kustību uz Abrenes (mūsdienās Pitalovas) pusi, apejot Rēzeknes I staciju. Otrā pasaules kara laikā stacijas ēka nopostīta, līdzīgi kā daudzas citas svarīgas infrastruktūras objekti Latvijā.[1]
Pēckara ēkas celtniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tagadējā Rēzeknes II stacijas ēka uzbūvēta pēckara periodā, visticamāk 1950. gadu sākumā, staļinisma arhitektūras stilā. Šis arhitektūras stils, ko dēvē arī par sociālistisko reālismu arhitektūrā vai Staļina ampīru, dominēja PSRS no 1933. līdz 1955. gadam un tika ieviests arī okupētajā Latvijā pēc Otrā pasaules kara.
Staļinisma arhitektūrai raksturīga monumentāla neoklasicisma ietekme ar grandioziem izmēriem, stingri ģeometrisku uzbūvi un reducētu dekoratīvo noformējumu. Šī stila mērķis bija demonstrēt padomju iekārtas varenību un kalpo sabiedriski politiskām funkcijām.[2][3]
Līdzīgas pēckara dzelzceļa staciju ēkas staļinisma arhitektūras stilā tika uzbūvētas arī citās Latvijas pilsētās, piemēram, Cēsīs (1946), Ogrē un Siguldā, kas liecina par vienotu arhitektūras politiku padomju okupācijas periodā.[2]
Mūsdienu attīstība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2006. gada 17. martā, attīstot Austrumu–Rietumu dzelzceļa koridoru, tika atklāts Rēzeknes II vagonu pieņemšanas parks (A parks), kura būvniecības izmaksas kopumā bija 10,2 miljoni eiro. Projekts tika realizēts divos posmos, un tas ievērojami uzlaboja Latvijas kravas dzelzceļa caurlaides spēju.[4]
Pasažieru pārvadājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Pārvadātājs | Maršruts | Situācija | Kursē |
|---|---|---|---|
 Pasažieru Vilciens |
Rīga - Zilupe | Spēkā | 1,2,3,4,5,6,7 |
| Zilupe - Rīga | 1,2,3,4,5,6,7 | ||
| Pasažieru Vilciens |
Rīga - Rēzekne-2 | Spēkā | 1,2,3,4,5,6,7 |
| Rēzekne-2 - Rīga | 1,2,3,4,5,6,7 |
Rēzekne II kalpo kā galapunkts dīzeļvilcienu maršrutam Rīga–Rēzekne II, kā arī kā starppunkts maršrutā Rīga–Zilupe. Pasažieru satiksme nodrošina svarīgu saikni starp Latgales reģiona galveno pilsētu un Latvijas galvaspilsētu, kā arī pierobežas savienojumu ar Zilupi.
Vēsturiski Rēzekne II bija svarīgs starptautisko pasažieru vilcienu pieturas punkts maršrutos uz Maskavu un Sanktpēterburgu, taču šī satiksme ir ievērojami samazinājusies mūsdienās.
Savienojums ar pilsētas transportu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rēzeknes II stacija ir labi integrēta pilsētas transporta sistēmā. Pie stacijas pietur vairāki Rēzeknes pilsētas autobusu maršruti, kas nodrošina satiksmi ar dažādām pilsētas daļām. Stacijas atrašanās vieta pilsētas centrā padara to par ērti pieejamu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem.
Nākotnes perspektīvas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rēzekne II stacijas attīstība ir cieši saistīta ar Latvijas dzelzceļa modernizācijas plāniem. 2025. gadā Latvijas dzelzceļš izsludināja konkursu par stacijas modernizāciju, kas ietver paaugstināto pasažieru platformu celtniecību un infrastruktūras uzlabošanu.[5]
Stacijas stratēģiskā atrašanās vieta Austrumu–Rietumu koridorā padara to par nozīmīgu elementu Latvijas transporta infrastruktūras attīstībā un integrācijā Eiropas dzelzceļa tīklā. Perspektīvā plānota arī dzelzceļa elektrifikācija, kas uzlabotu gan kravas, gan pasažieru pārvadājumu efektivitāti.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 105. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0
- 1 2 «Padomju arhitektūras mantojums Latvijā. Staļina baroks, 20.gadsimta 40.-50.gadi». Skatīts: 2025. gada 20. jūlijā.
- ↑ «arhitektūra Latvijā». Nacionālā enciklopēdija. Skatīts: 2025. gada 20. jūlijā.
- ↑ «Stacijas Rēzekne II pieņemšanas parks». Latvijas dzelzceļš. Skatīts: 2025. gada 20. jūlijā.
- ↑ «VAS "Latvijas dzelzceļš" izsludina iepirkumu četru Latgales reģiona staciju modernizācijai». Latvijas dzelzceļš. Skatīts: 2025. gada 20. jūlijā.
 | Šis ar dzelzceļu Latvijā saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||
| ||||||