Rīgas Skolotāju institūts
Rīgas (Valsts) Skolotāju institūts (RSI) bija valsts uzturēta pedagoģiskā augstskola, kas atradās Liepājas ielā Rīgā (tagadējās Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas poliklīnikas un citās apkārtējās vienstāva koka ēkās). Institūta internāts atradās Talsu ielā 7a. Institūta dibinātājs un pirmais direktors bija Ludis Bērziņš.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kad 1915. gadā Rīgas 2. pilsētas slimnīcu pārveidoja par Krievijas impērijas Sarkanā Krusta lazareti, infekcijas slimību ārstēšanai uzcēla četras atsevišķi stāvošas koka barakas, ko izmantoja arī Vācijas karaspēks pēc Rīgas ieņemšanas 1918. gadā. Pēc Latvijas brīvības cīņu noslēguma slimnīcas ēkās un barakās atradās no Krievijas atbraukušo bēgļu karantīnas punkts un bērnu patversme, vēlāk Iekšlietu ministrijas valsts emigrantu nams, Rīgas bērnunama nodaļa "Māte un bērns" un bērnu sile. Trīs koka barakās 1922. gadā uzsāka darboties Rīgas Skolotāju institūts, tā galvenā ēka līdz 1924. gadam atradās agrākajā Pihlava namā Talsu ielā 7a, kurā vēlāk palika vienīgi institūta internāts.
1938. gadā institūtu pārcēla uz Cēsīm, kur tas līdz 1940. gadam darbojās kā Cēsu Skolotāju institūts bijušās Bērzaines ģimnāzijas ēkā.[1]
Atjaunošana un pārveide
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Otrā pasaules kara 1946. gadā nodibināja Rīgas Pirmsskolas darbinieku pedagoģisko skolu, ko 1957. gadā pārveidoja par Rīgas Pedagoģisko skolu. 1987. gadā tika nodibināta Rīgas 2. pedagoģiskā skola, kas savu darbību uzsāka jaunuzceltajā ēkā Imantas 7. līnijā Rīgā. 1992. gadā atbilstoši Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas izdotajam rīkojumam uz abu pedagoģisko skolu bāzes tika izveidoti Rīgas un Imantas skolotāju institūti.
1994. gadā tika dibināta Rīgas Pedagoģijas augstskola, par tās pirmo rektoru kļuva Juris Stabiņš. 1995. gadā viņš to pārveidoja par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rīgas Skolotāju institūts fotogrāfijas
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Atmiņu gaismā: Rīgas skolotāju institūts (1922-1938) un Cēsu Valsts skolotāju institūts (1938-1940) Edith Zuzena-Metuzala. Rīga: RSI, 1990. - 535 lappuses
|