Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)

Šis raksts ir par Aušvicas komendantu. Par Hitlera vietnieku skatīt rakstu Rūdolfs Hess.

Rūdolfs Hess Rudolf Höss Personīgā informācija Dzimis 1900. gada 25. novembrī Bādenbādene, Vācijas Impērija (tagad Bādene-Virtemberga, Vācija) Miris 1947. gada 16. aprīlī (46 gadi) Aušvicas koncentrācijas nometne, Polija Tautība vācietis

Rūdolfs Francs Ferdinands Hess (vācu: Rudolf Franz Ferdinand Höß; dzimis 1900. gada 25. novembrī, miris 1947. gada 16. aprīlī) bija vācu nacists, SS oberšturmbanfīrers un no 1940. gada maija līdz 1943. gada novembrim — pirmais Aušvicas koncentrācijas nometnes komandants.

Dzīvesgājums

Dzimis Bādenbādenē reliģioza katoļu veikalnieka ģimenē. No 14 gadu vecuma piedalījās Pirmajā pasaules karā, karoja Osmaņu impērijā. Pēc Vācijas kapitulācijas iestājās brīvkorpusā Roßbach, kura sastāvā cīnījās Rūras baseinā (pret frančiem), Silēzijā (pret poļiem) un Latvijā (1919. gada novembrī pret Latvijas armiju, glābjot no sagrāves bermontiešus), apbalvots ar Baltiešu Krustu.

1922. gadā iestājās NSDAP. 1923. gada 31. maijā kopā ar brīvkorpusa dalībniekiem mežā pie Parhimas Mēklenburgā nogalināja ģimnāzijas skolotāju Valteru Kadovu, kurš tika turēts aizdomās par Alberta Leo Šlāgetera nodošanu franču varas iestādēm. Par šo slepkavību sodīts ar 10 gadiem ieslodzījumā (šajā pašā lietā Martins Bormans tika ieslodzīts uz gadu). 1928. gada amnestijā atbrīvots. 1929. gadā apprecējās ar Henzeli Hedvigu (Hensel Hedwig), kopā viņiem bija pieci bērni. 1934. gada 1. aprīlī tika uzņemts SS, Dahavas, vēlāk Zaksenhauzenes koncentrācijas nometnes darbinieks.

1940. gada 1. maijā tika iecelts par jaunveidojamās Aušvicas koncentrācijas nometnes komandantu. Nometne tika veidota ap bijušajām Austroungārijas armijas kazarmām. Hesa vadībā nometne tika iekārtota, kā arī 1941. gadā pēc slepenas pavēles Aušvicas-Birkenavas nometne tika izveidota par nāves nometni. 1943. gada 10. novembrī par Aušvicas koncentrācijas nometnes komandantu tika iecelts Artūrs Lībehenšels, bet Hess kļuva par koncentrācijas nometņu inspektora Riharda Gliksa vietnieku. 1944. gada 8. maijā Hess uz laiku atgriezās Aušvicas nometnē, lai pārraudzītu 430 000 Ungārijas ebreju iznīcināšanu.

Pēc kara Hesu arestēja britu armijas pārstāvji. Kā liecinieks piedalījās Nirnbergas procesā. 1946. gada 25. maijā nodots Polijas varas iestādēm. Poļu tribunāls piesprieda Rūdolfam Hesam nāvessodu. Pakārts 1947. gada 16. aprīlī bijušās Aušvicas nometnes teritorijā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rūdolfs Hess.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)