Jods-131

Joda-131 radioaktīvās sabrukšanas shēma

Jods-131 ir pazīstamākais no joda radioaktīvajiem izotopiem. To bieži sauc vienkārši par radioaktīvo jodu. Joda-131 pussabrukšanas periods ir apmēram 8 diennaktis. Šis joda izotops veidojas urāna un plutonija kodolu dalīšanās procesos (kodolu dalīšanās produkti satur līdz 3% radioaktīvā joda).

Iegūšana

Jodu-131 iegūst kodolreaktoros, apstarojot telūra paraugus ar lēnajiem neitroniem. Tādējādi veidojas ļoti radioaktīvs telūra izotops ¹³¹Te ar pussabrukšanas periodu 25 minūtes, kas bēta sabrukšanā kļūst par jodu-131:

$\mathrm {{}_{52}^{131}Te} \rightarrow \mathrm {{}_{53}^{131}I} +e^{-}+{\bar {\nu }}_{e}.$

Bioloģiskā iedarbība

Joda-131 bēta sabrukšana izraisa dzīvo šūnu mutācijas un bojāeju. Radušies bēta stari iekļūst apkārtējos audos dažu milimetru dziļumā. Gamma stari ir caurspiedīgāki, bet relatīvi mazāk kaitīgi. Apkārtējā vidē jods-131 nokļūst pēc kodolizmēģinājumiem un atomelektrostaciju avāriju gadījumā. Tā kā radioaktīvā joda pussabrukšanas periods ir samērā īss, pat liela piesārņojuma gadījumā jau pēc dažiem mēnešiem šo izotopu nav vairs iespējams atklāt apkārtējā vidē.

Pēc joda-131 radioloģiskā ekvivalenta tiek noteiktas Starptautiskās kodolnegadījumu skalas pakāpes.

Radioaktīvā joda iedarbības seku mazināšanai izmanto kālija jodīda preparātus.

Izmantošana

Radioaktīvo jodu izmanto medicīnā dažu vairogdziedzera slimību diagnostikai un ārstēšanai. Latvijā nesen tika ieviesta vairogdziedzera vēža ārstēšana ar radioaktīvā joda preparāta (131-ImIBG) palīdzību.

Īpašības

Joda-131 īpatnējā aktivitāte ir apmēram 4,6·10¹⁵ bekereli uz gramu. Jodam-131 sabrūkot, veidojas stabils un nekaitīgs ksenona izotops ¹³¹Xe. Vispirms tiek izstaroti bēta stari (lielas enerģijas elektroni), galvenokārt ar 0,33 un 0,60 MeV lielu enerģiju:

$\mathrm {^{131}_{53}I} \rightarrow \mathrm {^{131}_{54}Xe} +e^{-}+{\bar {\nu }}_{e}.$

Radušies ierosinātie ksenona kodoli pēc tam izstaro gamma starus.