Raunis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Raunis
Rauņa ieteka Raunā
Rauņa ieteka Raunā
Izteka ZA no Rāmuļiem
57°13′42″N 25°27′13″E / 57.22833°N 25.45361°E / 57.22833; 25.45361
Ieteka Rauna
57°20′4″N 25°23′57″E / 57.33444°N 25.39917°E / 57.33444; 25.39917Koordinātas: 57°20′4″N 25°23′57″E / 57.33444°N 25.39917°E / 57.33444; 25.39917
Caurteces valstis Karogs: Latvija Latvija
Garums 22 km
Kritums ~170 m  
Gada notece 0,028 km³ 
Baseina platība 80,5 km² 
Galvenās pietekas Dzelzupīte, Mežmaļu grāvis

Raunis ir viena no Raunas pietekām, kas tek pa Vidzemes augstienes ziemeļu nogāzi Cēsu un Priekuļu novados.

Raunis ir viena no straujākajām Latvijas upēm, tās kritums ir 7,7 metri uz kilometru. Upe visā tās garumā ir ļoti sekla (dziļums no pusmetra līdz metram) un līkumaina, tajā ir daudz krāču un koku sanesumu (lejtecē koki daļēji izvākti[1]). Gultne akmeņaina, augštecē un lejastecē vairāk smilšaina un oļaina. Lejtecē upes ieleja (Rauņa leja) ir līdz 30 m dziļa. Krasti stāvi, tajos daudz smilšakmens atsegumu (Rauņa Skaņaiskalns, Danku ieži, Svītrainā klints, Kuņču iezis u.c.), dažos no kuriem atklātas devona fosilijas; krastos sastopami avoti, noslīdeņi un nelielas alas. Upes ūdens ir ļoti tīrs, satur ļoti maz organisko vielu, bet daudz dzelzs. Rauņa ieleja ir grūti pieejama un cilvēka darbības maz skarta.

Viduslaikos pa Rauni līdz tā ietekai Raunā ir gājusi robeža starp Livonijas ordenim piederošo "Gaujas koridoru" (kreisajā krastā) un Rīgas arhibīskapijas "Latvju gala" Raunas pilsnovadu (labajā krastā).[2]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]