Gaujas koridors

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gaujas koridors kā šķirtne starp Rīgas arhibīskapijas divām daļām 1534. gada kartē. Galvenās pilis Sigulda (Segewold), Cēsis (Wenden) un Valmiera (Wolmar).

Gaujas koridors bija Livonijas ordeņa zemju josla Gaujas baseina vidustecē, pa kuru gāja Rīgas-Pleskavas tirdzniecības maģistrāles svarīgākie maršruti. Tas atdalīja Rīgas arhibīskapijas Līvu galu no Letu gala.

Izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zobenbrāļu ordenis zemes gar Gaujas tranzītceļu ieguva vairākos paņēmienos:

  1. 1206. gadā Cēsīs dzīvojošie vendi noslēdza militāru savienību ar Zobenbrāļu ordeni un atļāva bruņiniekiem apmesties Riekstu kalnā esošajā pilī (latīņu: Wendorum castrum). Pirmais Cēsu komturs bija bruņinieks Vikberts, pēc 1208. gada Bertolds. Viņa vadībā ordenis pēc 1209. gada uzbūvēja Cēsu mūra pili, sauktu arī par Bertolda pili (Bertoldsburg).
  2. Pēc 1207. gada Līvzemes dalīšanas līguma nosacījumiem Zobenbrāļu ordenim pienācās Sateseles pilsnovads (Dabreļa daļa) Gaujas kreisajā krastā (altera pars Coiwe).[1] Tas aptvēra plašos un mežainos tagadējās Juglas, Ropažu un Inčukalna apvidus, kā arī Siguldu un Mālpili, kurā atradās Idavas pils (castrum Ydove). Tās kungs Maneģints kļuva par ordeņa vasali. Līdz 1212. gadam ordenis netālu no līvu Satezeles pils uzcēla Siguldas mūra pili Gaujas kreisajā krastā.
  3. 1213. gadā pēc Autines sacelšanās apspiešanas Zobenbrāļu ordenis apmaiņas ceļā no bīskapa Alberta savā pārvaldībā ieguva Autines zemi.[2] Tās valdnieks Varidotis jau 1208. gadā bija noslēdzis militāru sadarbību ar Cēsu komturu Bertoldu pret igauņiem. Autines pilsnovads dienvidu virzienā ietvēra tagadējo Amatas novadu (Nītaures, Zaubes, Skujenes apkārtni).
  4. 1214. gadā jaunuzceltajā Turaidas baznīcā ieradās Tālavas valdnieka Tālivalža dēli - Rameka un viņa brāļi (Varibuls un Drivinalds), lai noslēgtu savienību ar bīskapu Albertu un kļūtu par viņa vasaļiem. Var uzskatīt, ka no šī brīža Tālavas valsts valdnieku dzimta brīvprātīgi kļuva par krustnešu sabiedrotajiem.[3] Pēc Tālavas dalīšanas līguma (1224) nosacījumiem bīskaps atdeva ordenim Tālavas letu valdnieka Ramekas zemes pie Vijas upes, un visas agrāk pakļautās zemes līdz pat Burtnieku ezeram.

Lielceļš Via magna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cauri Gaujas koridoram veda lielceļš (latīņu: Via magna) no Rīgas uz Cēsīm un Valmieru, kur tas sadalījās trīs virzienos: uz Vīlandi, uz Tērbatu un uz Alūksni. 1413. gadā bruņinieks Žilbērs de Lanuā savu ceļojumu cauri Gaujas koridoram aprakstīja šādi: "Rīgā es atradu Livonijas mestru, Kurzemes senioru, kas pakļauts Prūsijas mestram un kas toreiz neatradās kara gājienā. Ar minētā mestra palīdzību es uzsāku savas gaitas, lai dotos uz lielo Novgorodu Krievijā. Un es devos pie landmaršala, kas atradās kādā pilsētā, septiņas jūdzes no turienes, blakus kādai pilsētai, vārdā Sigulda (Zeghevalde). No turienes uz priekšu es vienmēr devos pa minēto Livonijas zemi no vienas pilsētas uz otru, pa starpām arī pa pilīm, nocietinātām vietām un komandantūrām, kas piederēja minētā ordeņa mestram, un es nonācu kādā lielā nocietinātā pilsētā, vārdā Cēsis, un arī Valmierā (Weldemaer), kas ir nocietināta pilsēta un komandantūra (ville fermée et commanderie), un arī Veisenšteinā (Wislen), kas ir komandantūra un ciems [..] šai ceļā atrodami četrējādu valodu ļaudis, proti, lībji, zemgaļi, latvieši un igauņi (les Lives, les Tzamegaelz, les Loches et les Eestes). [..]

[Atpakaļceļā no Tērbatas] devos uz leju pa Livonijas zemi uz Siguldu pie landmaršala, lai dabūtu ceļa grāmatu (saufconduit), un pa ceļam iegriezos Cēsīs un Valmierā, nocietinātās pilsētās, kuras es nemaz šeit nepieminu."[4]

Ceļojot no Rīgas puses, pie Vidzemes lielceļa atradās šādas nocietinātās ordeņa pilis:

Teritorija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Livonijas ordeņa Gaujas koridorā ietilpa

Mūsdienās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās bijušās Livonijas ordeņa valsts Gaujas koridora teritorijā atrodas Garkalnes, Ropažu, Mālpils, Inčukalna, Siguldas, Līgatnes, Amatas, Cēsu, Priekuļu, Beverīnas, Kocēnu (daļēji), Burtnieku, Strenču, Valkas novads un Valmieras pilsēta.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]