Raunis
| Raunis | |
|---|---|
 | |
| Izteka | ZA no Rāmuļiem, Rauņa ezera. 57°13′42″N 25°27′13″E / 57.22833°N 25.45361°E |
| Ieteka | Rauna 57°20′4″N 25°23′57″E / 57.33444°N 25.39917°EKoordinātas: 57°20′4″N 25°23′57″E / 57.33444°N 25.39917°E |
| Caurteces valstis |  Latvija
|
| Garums | 22 km |
| Kritums | ~170 m |
| Gada notece | 0,028 km³ |
| Baseina platība | 80,5 km² |
| Galvenās pietekas | Dzelzupīte, Dzirnupe (Rauņa pieteka) |
Raunis ir viena no Raunas pietekām, kas tek pa Vidzemes augstienes ziemeļu nogāzi Cēsu novadā.
Raunis ir viena no straujākajām Latvijas upēm, tās kritums ir 7,7 metri uz kilometru. Upe visā tās garumā ir ļoti sekla (dziļums no pusmetra līdz metram) un līkumaina, tajā ir daudz krāču un koku sanesumu (lejtecē koki daļēji izvākti[1]). Gultne akmeņaina, augštecē un lejastecē vairāk smilšaina un oļaina. Lejtecē upes ieleja (Rauņa leja) ir līdz 30 m dziļa. Krasti stāvi, tajos ir daudz smilšakmens atsegumu, bet nevienam no atsegumiem nav dots oficiāls nosaukums. 1997. gadā tika izlaista grāmata "Latvijas daba", kurā atsevišķiem smilšakmens atsegumiem tika doti neoficiāli nosaukumi: Svītrainās klintis, Kunču iezis, Pārupes iezis, Danku iezis, Priežkalnu sarkanā klints, Rauņa Skaņaiskalns, Sarkanā pakraste, Krāces iezis, Sesis, Augstā krauja. Diviem no atsegumiem ir nosaukumi ko lieto tikai dabas pētnieki:Kalndanku iezis un Ķekaviņas dzirnavu iezis. Dažās no tām tika atklātas devona fosilijas. Vēl Rauņa krastos arī sastopami avoti, noslīdeņi un nelielas alas. Kādreiz bijusi arī ala ar nosaukumu Ķekaviņas ala, taču tagad tā ir sabrukusi. Upes ūdens ir ļoti tīrs, satur ļoti maz organisko vielu, bet daudz dzelzs. Rauņa ieleja ir grūti pieejama cilvēkiem.
Viduslaikos pa Rauni līdz tā ietekai Raunā ir gājusi robeža starp Livonijas ordenim piederošo "Gaujas koridoru" (kreisajā krastā) un Rīgas arhibīskapijas "Latvju gala" Raunas pilsnovadu (labajā krastā).[2]
Raunim ir 12 pietekas: Rauņupīte, Mellužupīte, Dzirnupe, Varselītis, Dzelzupīte. Pārējās 7 pietekas ir bez nosaukumiem.
-
Noslīdenis Rauņa krastā -
Rauņa krasta krauja. -
Raunis, skatoties no Cēsu - Madonas lielceļa -
Rauņa akmeņainā gultne -
Rauņa Skaņaiskalns -
Raunis ziemā lejpus neaizsalstošās Dzelzupītes ietekas -
Raunis pie Rauņa Skaņākalna -
Sasalis Raunī ietekošs avots
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rauņa foto
- Līmeņa noteikšana Arhivēts 2014. gada 14. augustā, Wayback Machine vietnē.
| ||||||||||