Pāriet uz saturu

Refleksija

Vikipēdijas lapa

Refleksija (no latīņu: reflexio — 'vēršanās atpakaļ') ir daudznozīmju jēdziens.

Refleksija filozofijā ir cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un likumus. Izšķir 3 refleksijas veidus:

  1. elementārā refleksija (analizē rīcību un zināšanas, rosina pārdomas par to robežām un nozīmi);
  2. zinātniskā refleksija (kritiska teorētisko zināšanu analīze ar tādu metožu un paņēmienu palīdzību, kādi raksturīgi attiecīgajai zinātnei);
  3. filozofiskā refleksija (domāšanas un esamības, cilvēces kultūras galējo pamatojumu apzināšanās).

Refleksija psiholoģijā ir cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu personīgo pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā. Refleksija ir ne tikai sevis saprašana un zināšanas par sevi, bet arī noskaidrošana, ko citi zina par mani, kā saprot manas personības nozīmes, emocionālās reakcijas utt.

Fizikā, mehānikā, skaņas viļņu refleksijas jēdzienam atbilst latviskās cilmes vārds 'atstarošanās'. 'Refleksija' un 'atstarošanās' kā līdzvērtīgi jēdzieni var būt sastopami arī citās fizikas nozarēs, piemēram, optikā. Kvantu fizikā par refleksiju sauc daļiņas viļņveida atstarošanos no virsmas.