Rekonkista

Vestgotu karaļa Pelaijo statuja Astūrijā

Rekonkista (no spāņu Reconquista — 'atkarošana') bija gandrīz 800 gadus (539 gadi Portugālē) ilgs periods viduslaikos, kad vairākām kristiešu karalistēm izdevās pārņemt varu musulmaņu kontrolētajās teritorijās Pireneju pussalā. To uzsāka pirmais Astūrijas karalis Pelaijo līdz ar uzvaru Kovadongas kaujā 722. gadā un pamazām Rekonkista izplatījās visā pussalā.

Portugālē Rekonkista noslēdzās 1249. gadā, kad karalis Afonso III atguva Algarvi, savukārt visā Pireneju pussalā tā beidzās 1492. gadā, kad tika sakauta pēdējā musulmaņu valsts — Granadas Emirāts. Ar šo uzvaru Ferdinanda un Izabellas vadībā visa pussala nonāca kristiešu kontrolē. Granadas krišana ne tikai noslēdza Rekonkistu, bet arī iezīmēja jaunu posmu Spānijas vēsturē, kad valsts kļuva par vienu no galvenajām Eiropas lielvarām un aizsāka pasaules mēroga ekspansiju, tostarp atklājot Ameriku.

Rekonkista neaprobežojās tikai ar militāru darbību — tās laikā veidojās jauna sabiedrība, kurā līdzās pastāvēja kristieši, musulmaņi un ebreji, kas piedalījās gan tirdzniecībā, gan zinātnē, gan kultūrā. Tomēr pēc Rekonkistas beigām sākās arvien intensīvāka reliģiskā neiecietība, kuras rezultātā tūkstošiem musulmaņu un ebreju tika piespiedu kārtā kristīti vai izraidīti no Spānijas un Portugāles.

Hronoloģija

• 711. gads — Musulmaņu invāzija Ibērijas pussalā. Musulmaņi ātri iekaroja lielu daļu pussalas.
• 718. gads — Pelaijo uzvara Kovadongas kaujā, sākot kristīgo pretošanos musulmaņu valdībai. To uzskata par Rekonkistas sākumu.
• 9. un 10. gadsimts — Ziemeļspānijas karalistes, piemēram, Astūrijas, Leona un Navarras, sāk sistemātiski virzīties uz dienvidiem, izplešot savas teritorijas uz musulmaņu rēķina.
• 1085. gads — Kastīlijas karalis Alfonso VI iekaro Toledo, vienu no nozīmīgākajām pilsētām centrālajā pussalā.
• 1212. gads — Las Navas de Tolosa kauja. Kristiešu spēki apvienojās un izcīnīja lielu uzvaru pret Almohādu dinastiju. Šis notikums iezīmēja musulmaņu spēku vājināšanos.
• 1236. gads — Kristiešu armijas iekaro Kordovu, kas bija viena no svarīgākajām musulmaņu pilsētām.
• 1248. gads — Seviljas iekarošana. Kastīlijas karalis Ferdinands III pārņēma Sevilju no musulmaņiem.
• 1492. gads — Granadas atgūšana. Ferdinands II un Izabella I pabeidza Rekonkistu, kad kristiešu armijas iekaroja pēdējo musulmaņu bastionu Granadu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rekonkista.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Rekonkistas hronoloģija